Viļānu iedzīvotāji tikās ar kooperatīva “VAKS” pārstāvjiem

4. februārī Viļānu kultūras namā notika sanāksme, kurā graudkopības kooperatīvās sabiedrības “VAKS” pārstāvji atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem un plašāk pastāstīja par savu ieceri izbūvēt graudu pārkraušanas punktu pie dzelzceļa Viļānos, Alejas ielā 2A. 

Trīs graudu īslaicīgās uzglabāšanas torņus, katru ar ietilpību 800 tonnas, paredzēts būvēt uz “Latvijas Dzelzceļam” piederošās zemes, blakus dzelzceļa pieslēgumam. Tieši šo pašu vietu pie dzelzceļa kā graudu pārkraušanas punktu kooperatīvs “VAKS” izmanto jau kopš 2017. gada, ik sezonu ar autotransportu atvedot un pārkraujot dzelzceļa vagonos aptuveni 20 tūkstošus tonnu graudu. “Īstenojot projektu, nav paredzēts palielināt pārkrauto graudu daudzumu, taču, ja šobrīd pārkraušana notiek pa tiešo no atbraukušā kravas transporta uz vagoniem, tad pēc projekta īstenošanas graudi vispirms tiks uzkrāti torņos, bet vēlāk varēsim daudz efektīvāk organizēt graudu tālāko transportēšanu pa dzelzceļu,”

pastāstīja kooperatīva vadītājs Indulis Jansons.

Graudu transportēšana lauksaimniekiem veido būtisku izdevumu daļu, tāpēc visizdevīgāk esot izmantot tieši dzelzceļu. Turklāt vilcienu vagoni ir ne vien lētākais, bet arī videi draudzīgākais graudu transportēšanas veids, jo apkārtējā vidē izdalās daudz mazāk oglekļa dioksīda.

Graudu pārkraušanas punkts Viļānos būs liels ieguvums vietējiem zemniekiem. Kopumā kooperatīvs “VAKS” apvieno ap 600 lauksaimnieku visā Latvijā, tostarp 163 graudaudzētājus Latgales reģionā. 54 kooperatīva biedriem Viļāni ir vistuvākais un izdevīgākais ceļš, kur nodot graudus.

“Šobrīd ir tā: mašīnas atbrauc, izkrauj graudus un aizbrauc – pret to mums pretenziju nav, strādājiet,” uzsvēra tuvējo privātmāju iedzīvotāji. “Bet vai varam būt droši, ka pēc pāris gadiem blakus graudu bunkuriem nebūs arī minerālmēslu noliktava un kalte, kas sākotnēji parādījās projekta dokumentos?” jautā viļānieši. Jāatzīmē, ka pret šādu būvniecību tika savākti 104 iedzīvotāju paraksti.

“Jā, sākumā bija iecerēta arī graudu kalte, bet, izvērtējot visus apstākļus un uzklausot iedzīvotāju bažas par troksni, mēs no tā atteicāmies un  īstenosim tikai daļu no projekta, proti, to daļu, ko var realizēt tikai tiešā dzelzceļa tuvumā – graudu torņu būvniecību īslaicīgai glabāšanai un pārkraušanai,” apstiprināja “VAKS” vadītājs. “Putekļi un troksnis nebūs lielāks, kā bija līdz šim, pārberot graudus. Būtībā apkārtnes iedzīvotājiem būs pat mierīgāk, jo mašīnas nebūs “jādzenā”, lai ātri piepildītu pieteiktos vagonus. Graudi tāpat kā līdz šim tiks žāvēti vai nu pašu graudaudzētāju saimniecībās vai arī vesti uz kalti Varakļānu novada “Grozās”.” Indulis Jansons paskaidroja, ka šis nav lēts objekts, tāpēc ieguldīt laiku un līdzekļus, lai uzbūvētu torņus, kas neatbilst Valsts vides dienesta vai kādām citām prasībām, neesot uzņēmuma interesēs.

“Ja pašvaldība ir definējusi uzņēmējdarbības attīstību kā vienu no prioritātēm, tad uzņēmējiem ir jāļauj strādāt. Bet ar lielu, sarkanu izsaukuma zīmi – ievērojot sabiedrības intereses un nekaitējot videi vai cilvēkiem,”

uzsvēra domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs.

“Pašvaldības atbildība būs uzraudzīt, lai visas uzņēmuma darbības atbilstu normatīviem, kā arī pienācīgi uzturēt Jersikas ielu, pa kuru ir vislielākā transporta slodze. Šobrīd nodrošināsim Jersikas ielas bedrīšu remontu, norobežojumu uzstādīšanu, lai līkumos un bīstamajās vietās netiktu apdraudēti privātīpašumi, kā arī iespēju robežās - apgaismojumu. Tāpat jādomā par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, lai laika gaitā Jersikas ielu savestu kārtībā pilnībā.”

Kā sanāksmē uzsvēra domes priekšsēdētājs – pašvaldībai ir vienlīdz svarīgi gan radīt labvēlīgus apstākļus ekonomiskajai aktivitātei Viļānos, gan saglabāt un uzlabot viļāniešu dzīves kvalitāti. Ja ir kādi jautājumi vai pretenzijas, aicinām vērsties Rēzeknes novada pašvaldībā.

Madara Bērtiņa,
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Click to listen highlighted text!