Bikovsku saime – "Dzimtas mantojums 2017"

Kurš cits, ja ne mazās saimniecības, veido patieso Latvijas lauku vidi. Īpaši, ja tas ir dzimtas mantojums, pie kura turas līdz pēdējam. Cienot savus senčus, to nepārdos pie pirmās iespējas. Šajās saimniecībās zeme nav tikai rīks biznesā, bet daļa no latviskās identitātes. Viena no tādām ir Jāzepa un Ineses Bikovsku saimniecība ”Aizvējiņi.”
Šajā dzimtā darba mīlestību ir iemācījis tēvs Antons Bikovskis. Viņš bija viens no pirmajiem t.s. „Breša” zemniekiem atjaunotās Latvijas Republikas laikā. Kopā ar sievu Venerandu un saviem pieciem čaklajiem bērniem apstrādāja zemi. Smagajos lauku darbos palīgi bija zirgi. Ar tiem darīja visus darbus, ara zemi, sēja, pļāva grāba sienu, brauca uz mežu un svētdienās uz baznīcu. Bērni izauga, sāka veidot savas ģimenes. Darba tikums ir pārgājis uz bērniem un mazbērniem. Dzimtā visi ir čakli, izpalīdzīgi, strādīgi cilvēki. Nu jau Antons un Veneranda ir aizgājuši aizsaulē. Savu zemnieku saimniecību „ Vārpas” mantojumā atstāja savai meitai Birutai Bikovskai, kura kopā ar pāragri aizsaulē aizgājušā brāļa Jāņa bērniem turpina kopt un attīstīt tēva un vectēva iesākto. Savulaik plecu pie pleca Antons strādāja ar savu jaunāko dēlu Jāni, taču Jānim nebija lemts garš mūžs, tāpēc nepilngadīgos bērnus Sintiju un Dānielu aizbildniecībā paņēma māsa Biruta. Tagad Biruta kopā ar Sintiju un Dānielu apsaimnieko ”Vārpu” 23 hektārus zemes, slauc un apkopj astoņus liellopus.
Vecākais dēls Jāzeps izveidoja savu saimniecību un turpināja iet tēva iesāktās pēdās. Kopā ar sievu un diviem dēliem apsaimniekoja 20 ha zemes , slauca četras govis. Tagad šo darba mīlestību ir pārņēmis vecākais dēls Mārtiņš ar draudzeni Ņinu Ivanovu. Jau piekto gadu ir jaunais zemnieks. Apsaimnieko ap 60 ha zemes, kas ir mantojumā gan no vectēva, gan tēva, gan iegādājies pats. Nodarbojas ar graudkopību , piena un gaļas lopkopību. Saimniecībā ir 17 slaucamās govis un 9 jaunlopi. Iesēti graudaugi 40 ha platībā. Izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu iegādāts jauns traktors un agro tehnika. Lai būtu dzimtai turpinājums, rudens pusē ģimenītei ir gaidāms arī mantinieks. 
Jaunākais dēls Raitis nav palicis kopt dzimtas laukus, bet, ja gadās kāds brīvs brīdis, tad gan labprāt palīdz ģimenei saimniecības darbos.
Aizvējiņu un Vārpu zemnieku saimniecībās vecāku padoms, dzīves pieredze un gudrība ir stingrs pamats un drošas saknes tam, lai ar bērnu spēku un rokām kopts dzimtas koks augtu un zaļotu cauri gadsimtiem.
Bikovsku dzimtas veselumu un turpinājumu veido Venerandas un Antona pieci bērni un viņu atvases. Lai arī visi nedzīvo Gaigalavas pagastā, tomēr par savām mājām visi sauc Rēzeknes novadu.
Ģimenes vecākā meita Genovefa Gailuma (Bikovska) ir Ilzeskalna pagasta pārvaldes vadītāja – čakla, izdarīga, gādīga saimniece gan pagastā, gan lielajā zemnieku saimniecībā, kur šobrīd saimnieko kopā ar saviem bērniem.
Vēl viena māsa – Anna Oļesova (Bikovska) dzīvo Nagļu pagasta Nagļu ciemā – vecāsmātes mājās, kur saimnieko kopā ar ģimeni. Lai arī abi bērni jau nodibinājuši savas ģimenes, vecāku mājās viņi vienmēr palīdz saimniecības darbos, jo laukos darba pietiek visiem.
Bikovsku dzimtas mantojums - zemes mīlestība, darba tikums, godīgums, čaklums, savstarpējā izpalīdzība, ciešas ģimenes saites, zemnieka sīkstums… vēl un vēl. Mantojums, ko Bikovsku ģimenes bērni prasmīgi nodod tālāk saviem dēliem un meitām.
Bikovsku dzimtas koks ir stipri iesakņojies Latgales mālā, tas zaļo, kuplo un top stiprāks ar katru dienu.