Finanses: kā ES izmanto budžeta līdzekļus
Jaunākā Eirobarometra aptauja liecina, ka lielākā daļa eiropiešu vēlētos aktīvāku ES rīcību 15 svarīgākajās politikas jomās. Šīs jomas ir ļoti dažādas — no pasākumiem nodarbinātības veicināšanai līdz cīņai pret terorismu, migrācijas problēmu un vides uzdevumu risināšanai. Tomēr ES var rīkoties vien tad, ja tās rīcībā ir vajadzīgie resursi. Eiropas Komisija 28. jūnijā publicēja pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni, un šajā sakarībā piedāvājam uzzināt vairāk par ES budžetu: kā to finansē, kam to izmanto un kā to varētu finansēt turpmāk.
Kam ES budžetu izmanto?
ES budžets 2017. gadam ir 157 miljardi euro. Tā šķiet liela nauda, taču faktiski veido vien apmēram 1 % no ES valstīs ik gadus radītās bagātības. Dalībvalstis ne tikai tieši finansē lielāko daļu budžeta, bet aptuveni 94 % tā līdzekļu arī tiek izmantoti dažādu darbību finansēšanai šajās valstīs. Vien 6 % līdzekļu izmanto ES iestāžu vajadzībām un darbu koordinēšanai.
Ievērojama budžeta daļa tiek izlietota lauksaimniecībai, pētniecībai un mazāk attīstītiem reģioniem, taču ES līdzekļus izmanto arī ārkārtas atbalsta pasākumiem, palīdzībai Eiropas uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanā un atbalstam dalībvalstīm, risinot jauniešu bezdarba problēmu.
Tiek veidots arī ilgtermiņa budžets septiņu gadu laikposmam jeb t. s. daudzgadu finanšu shēma, un tajā nosaka ierobežojumus attiecībā uz katra gada budžetu.
Naudas līdzekļus pārvalda Komisija, bet Parlaments ir atbildīgs par tēriņu pārbaudi, lai palielinātu pārredzamību un novērstu krāpšanu un budžeta līdzekļu negodīgu izmantošanu. Ik gadu deputātiem ir jāsniedz apstiprinājums par to, kā Komisija ir izmantojusi budžeta līdzekļus. Turklāt ieņēmumus un izdevumus pārbauda arī Eiropas Revīzijas palāta.
Jauni ierosinājumi budžeta veidošanai
Parlamenta deputāti arī meklē labākus veidus ES budžeta finansēšanai. Nesen tika izskatīti priekšlikumi paredzēt vairākus ieņēmumu avotus, nevis galvenokārt balstīties uz dalībvalstu iemaksām. Šādi avoti varētu būt, piemēram, muitas nodevas importam no valstīm ārpus Eiropas Savienības vai ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Attiecībā uz pašreizējo ilgtermiņa budžetu EP deputāti cenšas panākt lielāku elastību, lai varētu labāk reaģēt uz neparedzētiem gadījumiem, piemēram, migrācijas krīzi. Parlaments pieprasīja paredzēt pārskatīšanas klauzulu, kas ļautu Komisijai pārskatīt budžetu termiņa vidusposmā un vajadzības gadījumā ierosināt grozījumus.
Februārī deputāti pieņēma trīs ziņojumus par to, kā pēc viņu domām Eiropas Savienībai būtu jāizmanto visi pašreizējos līgumos esošie instrumenti un kā tie būtu jāreformē, lai labāk rīkotos atbilstoši iedzīvotāju interesēm.
Vienā no ziņojumiem tika analizēts, kādas izmaiņas līgumos varētu būt vajadzīgas turpmākām reformām, piemēram, ES finanšu ministra amata ieviešana. Citā ziņojumā novērtēja, kādi uzlabojumi jau šobrīd iespējami saskaņā ar pašreizējo sistēmu, bet trešajā tika apsvērti pasākumu to valstu ekonomikas uzlabošanai, kuras jau ieviesušas euro.
Debates par Eiropas integrācijas nākotni
Kā izejas punktu debatēm par Eiropas integrācijas nākotni Komisija līdz šā gada jūnija beigām publicēs piecus pārdomu dokumentus. Katrs no šiem dokumentiem veltīts kādam īpašam tematam: Eiropas sociālajai dimensijai, globalizācijai, ekonomikas un monetārajai savienībai, aizsardzībai un finansēm. Dokumentos iekļautas idejas un scenāriji tam, kāda varētu būt Eiropa 2025. gadā, taču tajos nav konkrētu priekšlikumu. Minētā iniciatīva noslēgsies septembra vidū, kad Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers uzstāsies ar ikgadējo runu par stāvokli Savienībā.
Vairāk informācijas ŠEIT