Ielīgojām ziemas jakās un siltajos zābakos
Lai 23. jūnijā katram būtu iespēja svinēt svētkus savā ģimenē, draugu un radu lokā vai doties izbaudīt garās brīvdienas kaut kur tālāk aiz savas sētas robežām, tad vajadzīgo svētku “toni” jeb noskaņu Ozolainē centāmies radīt dienu iepriekš- 22. jūnija vakarā! Pasākumu atklājām, pus nopietni, pus nenopietni sakot, ka visi, kas šodien svētkus svin Ozolainē, tie šodien ielīgo, rīt līgo, bet, kad būs pagalam nolīgojušies, svinēs Jāņu dienu- svētkus svinot veselas 3 dienas, kā jau Latgalē nerakstītos likumos pieņemts. Vien cerējām, ka svinības neizjauks lietus... Līdz pat vēlai pēcpusdienai ārā plosījās spēcīgs vējš un lietavas, taču vakarpusē aiz mākoņu vāliem parādījās saulīte, vējš pierima un laiks priecēja, lai arī gaisa temperatūra pieprasīja gandrīz vai ziemas apģērbu.
Svinību vakaru sākām ar radošajām darbnīcām. Senioru kluba “Uguntiņa” vadībā notika kļavas lapu cepuru izgatavošanas meistarklase. Ikvienam bija iespēja nākt un iemācīties pagatavot ļoti veselīgu dabas materiālu cepuri, ko likt galvā karstās vasaras dienās, ejot pirtī vai uzdāvināt pašu rokām darinātu cepuri kādai Līgai vai Jānim. Mākslinieces Nanditas Kirejevas vadībā notika filcēšanas meistarklase- radot filcētas ozola lapiņas, ko izmantot kā brošu sev pie krūtīm vai cepures, vai dāvanai. Liepu pamatskolas skolotāja- māksliniece Nellija Kotebo un Ozolaines Tautas nama rokdarbu pulciņa aktīva apmeklētāja un rokdarbniece Jeļena Risakova piedāvāja savu redzējumu papardes ziedam. Tā nu daudzajās darbnīcās ikviens varēja iemācīties kādu jaunu rokdarbu tehniku un pagatavot ko skaistu un lietderīgu gan sev, gan arī dāvanām, jo katram no mums draugu lokā ir kāds Jānis vai Līga, ko sumināt svētkos. Un kas var būt labāks par pašu rokām radītu meistardarbu!
Pulksten 20.00 sākās svētku koncerts, ko atklāja Feimaņu jauniešu tautas deju kolektīvs “Vīmyns”, tā vadītāja Gunta Tjarvjas vadībā. Turpinājumā sanākušos ielīgotājus sveica un apdziedāja Ozolaines tautas nama folkloras kopa “Zeiļa”. Visbeidzot kalnā, sēžot zirgam mugurā, ieradās Līga, skandinot Līgo tautasdziesmas, un svinīgi atklāja saulgriežu svinību sākumu. Tā kā Līgo un Jāņi ir izsenis bijis maģisks un mistērijām pilns laiks, kad notiek zīlēšana, papardes zieda meklēšana, skriešana kailam apkārt labības laukam, lai labība labāk augtu un citādas neparastas izdarības, tad steidzām noskaidrot, vai sanākušo svinētāju pulkā ir kāds, kurš dzimis Līgo naktī vai Jāņu dienā, un jautājām- vai arī viņu dzīve ir pilna saulgriežu mistēriju... Bet mūsu nākamie ciemiņi- Sakstagala teātra draugu kopa ilgi nekavējās un īsā skečā sniedza atbildi uz šo jautājumu, izspēlējot amizantu situāciju- kā viens Jānis, kurš turklāt dzimis Jāņu naktī, svinējis savas sudrabkāzas.
Pēc jautrās izrādes bija laiks noskaidrot, kura saimniece tad gatavo garšīgāko sieru Ozolaines pagastā. Un par šī gada goda saimnieci kļuva Gaļina Filipova, kura degustētājus pārsteidza ar 3 veidu sieriem- ar zaļumiem, ar vaniļu un ar šokolādi. Bet, kad izcilākā siera vārītāja Ozolaines pagastā bija noskaidrota, Sakstagala teātra draugu kopa ar skeču “Klasesbiedri” mums parādīja situāciju, kad Līgo svētkos vienam vīram ciemos ir atbraucis sen neredzēts klasesbiedrs, bet sieva un sievasmāte nabagam nedod iespēju pat “muti pavērt”.
Šovakar svinētāju pulkā atradām arī divus Jāņus un vienu Līgu, kurus svinīgi aicinājām uz skatuves, likām izturēt dažus mulsinošus pārbaudījumus, bet beigās suminājām, Jāņiem liekot galvā ozolu vainagu, bet Līgai dāvinot papardes ziedus.
Tā kā saulgrieži saistās ne tikai ar mistiku, bet arī ar dažādām nopietnām un nenopietnām izdarībām, tad tādā garā arī turpinājām. Vīri tika aicināti piedalīties stiprāko vīru konkursā, kur bija jāpaceļ un iespējami ilgi jānotur pilna metāla alus muca, kuras svars pārsniedza 40 kg. Zīmīgi, ka konkursā piedalījās arī deju kolektīva “Vīmyns” dejotāji, kuriem lieliski izdevās gan piedalīties nemaz ne tik vieglajā konkursā, gan pēc tam vēl skaisti un viegli lekt deju solī. Tāpat sacensībās piedalījās arī vīrs, kurš bija ieradies pasākumā, tik tikko pieveicis tālu ceļu no Vācijas, 18 stundas pavadot pie stūres. Nogurums tomēr nebija šķērslis un tieši viņš plūca uzvaras laurus, noturot smago mucu pāri par 4 minūtēm. Visus dalībniekus suminājām un sveicām ar dāvanām, bet uzvarētājs saņēma arī īpašu balvu- iespēju pārstāvēt Ozolaines pagastu konkursā “Novada stiprinieks 2017”, kas notiks 15. jūlijā Rēzeknes novada svētku ietvaros. Turpinājumā pieci kausi tika pildīti ar alu un vīri tika aicināti piedalīties alus dzeršanas sacensībās, taču, kad dalībnieki bija nokomplektēti, izrādījās, ka uzdevums nav nemaz tik vienkāršs- alus kauss bija jāiztukšo pavisam netradicionāli- liekot to uz grīdas un dzerot no 70 cm gara kokteiļu salmiņa. Bet tas dalībniekiem nekļuva par šķērsli un uzvarētājs tika noskaidrots arī šajā “disciplīnā”.
Pasākuma koncerta daļu noslēdzām ar ugunskura un saulgriežu lāpas iedegšanu, ko svinīgi paveica tautu deju kolektīva “Vīmyns” vīri. Pēc senām tradīcijām lāpu dedz un ceļ jo augstu, lai apkārt visi redzētu, kur notiek līgošana. Nu šī ir arī Ozolaines pagasta saulgriežu svētku tradīcija!
Kad lāpa un ugunskurs bija degti, aicinājām visus cienāties arī ar Rēzeknes alus darītavas “Rēzeknis Bryuvers” alu un kvasu un ar Jāņa Romančuka saimes gatavoto garšīgo sieru. Bet svinības turpinājām ielīgošanas zaļumballē. Šogad balles īpašais viesis un “zelta balss” bija Latvijā populārais šlāgerdziedātājs Andris Skuja!
Kā allaž gribas pateikt “daudzus” paldies cilvēkiem, kuri iesaistījās pasākuma tapšanā. Paldies Bekšu ciema reitterapijas prakses īpašniekiem Aļonai Antončikai un Vitālijam Ņeņam par zirdziņu Līgas uznācienam. Paldies skaistajiem un talantīgajiem Feimaņu tautas deju kolektīva “Vīmyns” dejotājiem un pozitīvajam kolektīva vadītājam Guntim Tjarvjam par brīnišķīgajām saulgriežu dejām. Paldies Sakstagala pagasta teātra draugu kopai un tās vadītājai Inārai Grietiņai par jautrajiem un teatrālajiem skečiem, par amizantajām situācijām iz dzīves. Paldies Ozolaines Tautas nama folkloras kopai “Zeiļa” par skaisto, svinīgo un humoristisko priekšnesumu. Paldies darbnīcu vadītājiem- Nanditai Kirejevai, Nellijai Kotebo, Jeļenai Risakovai, senioru klubam “Uguntiņa” un īpaši Nadeždai Kairišai par prasmīgām meistarklasēm un savu zināšanu nodošanu tālāk. Protams, paldies arī Ozolaines pagasta pārvaldes tehniskajiem darbiniekiem, “Ozo” kluba jauniešiem un visiem citiem palīgiem.
Pagājušajā gadā siltais vasaras laiks noslēdzās līdz ar Līgo... Ceram, ka šogad īsta vasara pēc Līgo tikai sāksies!
Saulainu un siltu vasaru vēlot,
Santa Ostaša,
Ozolaines TN vadītāja
