Izveido Eiropas Platformu cīņai pret nedeklarētu darbu
Eiropas Parlaments otrdien balsojumā apstiprināja tiesību aktus ar mērķi izveidot "Eiropas platformu" nedeklarēta darba apkarošanai, kas pastiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstu darba lietu ministrijām, ES arodbiedrībām un darba devēju apvienībām, lai kopīgi risinātu problēmu, kas kaitē ES ekonomikai un kropļo ES darba tirgu. Nedeklarētās ekonomikas īpatsvars sasniedz 18% no ES iekšzemes kopprodukta.
EP deputāti apstiprināja savus grozījumus Komisijas priekšlikumā ar 619 balsīm par, 69 pret un 7 atturoties. Tiem jau piekrituši arī ES dalībvalstu ministri.
Debatēs pirms balsojuma ziņotājs Georgi Pirinski (S&D, BG) teica: "Platformas mērķis ir paplašināt dalībvalstu iespējas risināt daudzveidīgās un sāpīgās problēmas, ko rada nedeklarēts darbs. Tās mērķis būs novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā, sadarbojoties visām iesaistītajam pusēm, un veicināt pāreju no nedeklarēta darba uz deklarētu."
“Nedeklarēts darbs” ir jebkurš apmaksāts darbs, kas pēc būtības ir likumīgs, bet par kuru nav paziņots sabiedrības pārvaldes iestādēm - ieņēmumu dienestiem vai darba inspekcijām. Platformas mērķis būs popularizēt un atbalstīt inovatīvas pieejas iedarbīgai un efektīvai pārrobežu sadarbībai un uzlabo datu apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm.
Tomēr šis projekts neskar dalībvalstu kompetenci lemt par pasākumiem, kas ir veicami valsts līmenī, teikts priekšlikuma tekstā.
Platformas galīgais mērķis ir uzlabot darba apstākļus un integrēt nedeklarētā darba strādniekus darba tirgū. Platforma risinās visus nedeklarētā darba veidus, tostarp fiktīvu pašnodarbinātību.
Platformas struktūra
Platformu veidos pa vienam īpaši ieceltam pārstāvim no katras dalībvalsts, Komisijas pārstāvji, ne vairāk kā četri ES līmeņa starpnozaru sociālo partneru pārstāvji, vienādā mērā pārstāvot gan darba ņēmējus, gan darba devējus (bez balss tiesībām). Pastāvīgo novērotāju statusā piedalīsies arī Eurofound, ES darba drošības un veselības aģentūra, Starptautiskās Darba organizācija un pārstāvji no Eiropas Ekonomikas zonu valstīm.
Platforma tiksies vismaz divreiz gadā, un tai vajadzīgos līdzekļus (EUR 2,1 miljoni gadā) piešķirs no ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas.
Papildinformācija
Nedeklarēti nodarbinātajiem bieži ir jāstrādā kaitīgos apstākļos, par zemu samaksu, jāpaciešot, ka tiek pārkāptas viņu darba ņēmēju tiesības. Nedeklarēts darbs var veicināt sociālo dempingu, īpaši, ja tas notiek pāri robežām. Ar platformas palīdzību vajadzētu arī nepieļaut personu brīvās pārvietošanas principa izmantošanu nedeklarēta darba nolūkos.
Saskaņā ar Eurofound datiem, nedeklarētās ekonomikas apjoms ES vidēji veido ir 18% no nacionālā kopprodukta. Šis rādītājs as svārstās no 8% Austrijā līdz vairāk nekā 30% Bulgārijā. Latvijā tas ir 26,1%. Tas visvairāk izplatīts celtniecības jomā, bet arī mājsaimniecības pakalpojumos, privātajā apsardzē, lauksaimniecībā, kā arī viesnīcu, restorānu un ēdināšanas nozarēs.
Tālākie soļi
Šodien Parlamentā pieņemtie noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina ES Ministru Padomē. Tie stāsies spēkā pēc publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī.
EP deputāti apstiprināja savus grozījumus Komisijas priekšlikumā ar 619 balsīm par, 69 pret un 7 atturoties. Tiem jau piekrituši arī ES dalībvalstu ministri.
Debatēs pirms balsojuma ziņotājs Georgi Pirinski (S&D, BG) teica: "Platformas mērķis ir paplašināt dalībvalstu iespējas risināt daudzveidīgās un sāpīgās problēmas, ko rada nedeklarēts darbs. Tās mērķis būs novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā, sadarbojoties visām iesaistītajam pusēm, un veicināt pāreju no nedeklarēta darba uz deklarētu."
“Nedeklarēts darbs” ir jebkurš apmaksāts darbs, kas pēc būtības ir likumīgs, bet par kuru nav paziņots sabiedrības pārvaldes iestādēm - ieņēmumu dienestiem vai darba inspekcijām. Platformas mērķis būs popularizēt un atbalstīt inovatīvas pieejas iedarbīgai un efektīvai pārrobežu sadarbībai un uzlabo datu apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm.
Tomēr šis projekts neskar dalībvalstu kompetenci lemt par pasākumiem, kas ir veicami valsts līmenī, teikts priekšlikuma tekstā.
Platformas galīgais mērķis ir uzlabot darba apstākļus un integrēt nedeklarētā darba strādniekus darba tirgū. Platforma risinās visus nedeklarētā darba veidus, tostarp fiktīvu pašnodarbinātību.
Platformas struktūra
Platformu veidos pa vienam īpaši ieceltam pārstāvim no katras dalībvalsts, Komisijas pārstāvji, ne vairāk kā četri ES līmeņa starpnozaru sociālo partneru pārstāvji, vienādā mērā pārstāvot gan darba ņēmējus, gan darba devējus (bez balss tiesībām). Pastāvīgo novērotāju statusā piedalīsies arī Eurofound, ES darba drošības un veselības aģentūra, Starptautiskās Darba organizācija un pārstāvji no Eiropas Ekonomikas zonu valstīm.
Platforma tiksies vismaz divreiz gadā, un tai vajadzīgos līdzekļus (EUR 2,1 miljoni gadā) piešķirs no ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas.
Papildinformācija
Nedeklarēti nodarbinātajiem bieži ir jāstrādā kaitīgos apstākļos, par zemu samaksu, jāpaciešot, ka tiek pārkāptas viņu darba ņēmēju tiesības. Nedeklarēts darbs var veicināt sociālo dempingu, īpaši, ja tas notiek pāri robežām. Ar platformas palīdzību vajadzētu arī nepieļaut personu brīvās pārvietošanas principa izmantošanu nedeklarēta darba nolūkos.
Saskaņā ar Eurofound datiem, nedeklarētās ekonomikas apjoms ES vidēji veido ir 18% no nacionālā kopprodukta. Šis rādītājs as svārstās no 8% Austrijā līdz vairāk nekā 30% Bulgārijā. Latvijā tas ir 26,1%. Tas visvairāk izplatīts celtniecības jomā, bet arī mājsaimniecības pakalpojumos, privātajā apsardzē, lauksaimniecībā, kā arī viesnīcu, restorānu un ēdināšanas nozarēs.
Tālākie soļi
Šodien Parlamentā pieņemtie noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina ES Ministru Padomē. Tie stāsies spēkā pēc publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī.