Lūznavas muižā muzicēja kanādiešu romantiskās ģitāras meistars Paskāls Valuā
Kanāda – Lūznava – Kanāda. Tik tālu un neierastu ceļu mēroja izcilais kanādiešu mūziķis, romantiskās ģitāras meistars Paskāls Valuā (Pascal Valois), lai savu vienīgo koncertu zemeslodes šaipusē sniegtu tieši Lūznavas muižā. “Pavasara koncertā”, izskanot Regondi, Merca, Džuliāni, Maņjāna un Šūberta skaņdarbiem, apmeklētājiem bija iespēja izdzīvot 19. gadsimta Vīnes romantismu un izsmalcinātību.
Kanādiešu ģitārists Paskāls Valuā ir viens no retajiem romantiskās ģitāras ekspertiem pasaulē. Mūziķis jau vairāk nekā 20 gadus atskaņo romantisma laikmeta mūziku uz šī perioda instrumenta, ģitāras līdzinieces, ar smalku un apgarotu skanējumu. Paskāls Valuā atzina, ka Lūznavas muiža ir viena no labākajām vietām, kur viņš ir spēlējis: “Ģitāra nav instruments, ar kuras mūziku viegli pieskandināt lielu koncertzāli, tāpēc vienmēr meklējam mazas koncertzāles ar nelielu klausītāju skaitu, lai var izjust intimitāti, kas bija ļoti raksturīga 19. gadsimta salonu koncertiem – tie bija ļoti līdzīgi kā šeit, Lūznavas muižā.” Kā uzsvēra ģitārists, Lūznavas muižas koncertzālē izdevies sajust gan skatītāju, gan muižas enerģiju, kas valda visapkārt: “Mirklī, kad uznācu uz skatuves, sajutu ko īpašu. Šī vieta tika celta mākslai un mūzikai, un tas ir jūtams arī šobrīd. Gaisā virmo iedvesma un mākslas enerģija.”
Aprīļa otrajā pusē apritēs gads, kopš simtgadīgā jūgendstila pērle ir atguvusi savu kādreizējo krāšņumu. Gads pagājis krāšņi, un arī pirmās jubilejas svinības solās būt piesātinātas. “24. aprīlī, muižas atdzimšanas dienā, ieskandināsim nupat atvesto flīģeli, kuru Ugāles ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš ir atjaunots tieši Lūznavas muižas koncertvajadzībām,” pastāstīja Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja Inga Drele. Flīģeli spēlēs ievērojamā lietuviešu mākslinieka Mikolajus Konstantina Čurļoņa mazmazdēls Rokas Zubovas. Zīmīgi, ka Čurļoni ar Lūznavas muižu saista poļu izcelsmes lietuviešu muižnieku Kerbedzu dzimta, kuras īpašumos Latgalē savulaik viesojies pats mākslinieks. “Čurļoņa mazmazdēls bija ļoti sajūsmināts par iespēju spēlēt vietā, kur, iespējams, kādreiz iedvesmu smēlies viņa vecvectēvs,” atklāja Inga Drele. Gadadienas svinības papildinās arī divas Čurļoņa darbu reprodukciju un dokumentālo fotogrāfiju izstādes ar kopējo nosaukumu “Čurļoņa pasaule”.
Īpaši pasākumi Lūznavas muižā gaidāmi arī turpmāk. Piemēram, 30. aprīlī ikviens aicināts uz “Latgales Podnieku dienu 2016” izstādes atklāšanu, 13. maijā notiks “Kadriļu nakts”, kad Lūznavas muižas apmeklētāji varēs atgriezties 20. gadsimta sākumā un baudīt dzirkstošu saviesīgo dzīvi ar mūziku un dejām, savukārt 21. maijā muižā paredzēta Muzeju nakts. Vairāk informācijas par pasākumiem un biļešu iegādi: www.luznavasmuiza.lv.
Madara Ļaksa,
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Foto: Madara Ļaksa un Sergejs Čakāns
