Pētot dzeņu aktivitātes iemeslus, atklāti unikāli mākslas darbi
Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu objektu - valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Rēzeknes novada Pušas katoļu baznīcu - 11.septembrī apsekoja vairāki speciālisti (arhitekts, entomologi, mikologs, būvnieki), lai saprastu un gūtu risinājumus, kā novērst dzeņu vēlmi kalt caurumus baznīcas un zvanu torņa ēkā.
Speciālisti, atsedzot dažus baznīcas fasādes apšuvuma dēļus un pārbaudot tos, nav konstatējuši aktīvas kukaiņu vai koksnes sēņu darbību pazīmes, kuru dēļ dzeņi varētu kalt caurumus. Vienīgais iespējamais izskaidrojums – baznīcas tuvumā nav piemērotu koku, kuros dzeņi varētu veidot dobumus. Līdz ar to Pušas katoļu baznīca šobrīd ir interesants, Eiropai netipisks objekts, kas varēs interesentus piesaistīt ne tikai kā vērtīgs vairāk nekā 250 gadus vecs koka sakrālās arhitektūras piemineklis, bet arī kā Baltijas valstīs vienīgais koka nams, kurā vairākus desmitus dobumu izkaluši un vēl kaļ dzeņi.
Tomēr, pateicoties problēmsituācijai ar dzeņiem, Pušas katoļu baznīcas interjeros atklāti unikāli, domājams, 18. gs. sienu gleznojumi uz guļbūves sienām.
Apsekojot baznīcas ārsienas, uz apsīdas sienas aiz altāra tika atklāts polihroms gleznojums. Gandrīz visa esošā altāra augstumā (apmēram 3 m) saskatāmi uz guļbūves sienas gleznotas kompozīcijas elementi. Atrastā gleznojuma augšējā zonā vērojams pilsētas ainavas attēlojums - vairākas ēkas un jumti. Kompozīcijā ietilpst arī postaments, virs viena jumta attēlota liesmojoša sirds. Savukārt, polihromijas lejasdaļa ir noberzusies, saglabājoties fragmentiem ap oriģināliem vertikāliem sienas stiprinājuma statņiem, kas varētu liecināt, ka tā sniegusies līdz pat grīdai. Veicot izpēti baznīcas bēniņos, konstatēts, ka gleznojumi vismaz daļēji saglabājušies arī sienu augšdaļās, zem vēlākā dēļu apšuvuma, kas varētu būt radies 19. gs. beigās vai 20. gs. sākumā.
Kā uzskata Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperti, šie atradumi varētu būt vienīgie šobrīd zināmie Latgales koka baznīcu interjera polihromijas elementi Latvijā. Vienīgā baznīca, kur bija saglabājušies šādi gleznojumi 20.gs., bija Stoļerovas koka baznīca, taču to nopostīja ugunsgrēks.
Otrais interesantais atklājums – polihromi apgleznota koka detaļa, kas atrasta Pušas katoļu baznīcas zvanu tornī. Tā veidota siluetzāģējuma tehnikā, gleznojumā attēlota cilvēka figūra ar seju. Koka detaļai ir apļveida izgriezums nosacīti cilvēka figūras sirds apvidū. Pa atvēruma perimetru saglabājušās kaltas nagliņas un smalka, tillam līdzīga auduma fragmenti. Šī priekšmeta nekrāsotajā, t.i., neredzamajā pusē, piestiprināts konsoļveida plaukts. Lai gan atraduma polihroma slānim vērojami mitruma ietekmes radītie defekti, tomēr koksnes stāvoklis ir apmierinošs.
Šie atklājumi Pušas katoļu baznīcā ir unikāli paši par sevi, bet to materiālās, vēsturiskās, zinātniskās, kultūras, estētiskās vērtības noteikšana sniegtu precīzu informāciju par atradumu kultūrvēsturisko vērtību. Līdz ar to šobrīd aktuāls ir jautājums, ko darīt tālāk ar šiem iespaidīgajiem atklājumiem. Vai tos atstāt neskartus nākamajām paaudzēm kultūras mantojuma izzināšanai, vai uzsākt baznīcas un tajā atrasto mākslas priekšmetu detaļu izpēti, ja nepieciešams – konservāciju un eksponēšanu?
Jebkurā gadījumā Pušas katoļu baznīca Eiropas kultūras mantojuma dienās spilgti apliecinājusi šī pasākuma mērķi - tuvināt cilvēkus viņu kultūras mantojumam, atverot vēsturisko pieminekļu durvis, it īpaši tās, kas vai nu parasti ir slēgtas vai arī ir tikai daļēji pieejamas ikdienā. Un Pušas katoļu baznīcā šie atradumi pavēra durvis uz tās līdz šim nenojaustām un neapzinātām kultūrvēsturiskajām bagātībām. Patīkami atzīmēt, ka šajos izpētes un apzināšanas darbos aktīvi piedalījās, nodrošināja ar tehniku un ar īsti latgalisku viesmīlību gan draudzes, gan pagasta ļaudis.
Informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija