Rēzeknes novada pedagogi izglītojas
Rudens brīvdienas tradicionāli ir pedagogu izglītošanās laiks. Šajās brīvdienās tika piedāvāta iespēja papildināt savu kompetenci mājturības un tehnoloģiju (zēniem), angļu valodas, vēstures skolotājiem un skolu vadības pārstāvjiem.
Sadarbībā ar Rēzeknes Tehnikuma mācībspēkiem mājturības un tehnoloģiju skolotājiem bija iespēja iepazīt mūsdienīgu kokapstrādes darbnīcu aprīkojumu un koka virsmu finierēšanas pamatus. Seminārs deva iespēju iegūt redzējumu par jaunāko un modernāko kokapstrādes ierīču pielietojumu mācību procesā, kas varētu kalpot par stimulu modernizēt skolu mājturības un tehnoloģiju kabinetus. Kopā ar Rēzeknes tehnikuma direktora vietnieci izglītības satura un attīstības jomā Irēnu Kroiču meklējām sadarbības iespējas arī nākotnē.
Angļu valodas skolotājiem tika noorganizēts pieredzes apmaiņas pasākums, kurā pedagogi varēja smelties tuvāko kaimiņu pieredzi: viņi tikās ar Rēzeknes pilsētas angļu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāju, Rēzeknes 1. vidusskolas skolotāju Olgu Supi. Viņa novada skolotājus iepazīstināja ar savu pieredzi interneta resursu izmantošanā mācību procesā, pieeju prezentācijas prasmju pilnveides attīstīšanai un kā iesaistīt pusaudžus plašākā mācību satura apguvē.
Vēstures skolotāji šoreiz bija izteikuši vēlmi iepazīt jaunumus Rēzeknes Augstskolā. Sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Kivleniece pedagogiem vadīja ekskursiju pa renovēto Rēzeknes Augstskolas un jauno Inženieru fakultātes ēku un iepazīstināja ar moderno aprīkojumu. Savukārt augstskolas docētāja Valda Čakša izklāstīja programmas „Lietišķā vēsture” būtību un stāstīja par mutvārdu vēstures izmantošanu mācību procesā. Pēc semināra skolotājiem Izglītības pārvalde dāvināja iespēju apmeklēt Francim Trasunam veltīto literāri muzikālo uzvedumu „Francis” Latgales Vēstniecībā „Gors”.
Skolu vadības komandu pārstāvjiem (direktors un/vai vietnieks) tika piedāvāts Narmadas Tautskolas vadītājas Andas Pēkšēnas vadītais seminārs „Personālvadība skolā jeb kā veidot efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu kolektīvā”. Šis temats tika izvēlēts balstoties uz novērojumiem, ka skolu kolektīviem ir salīdzinoši grūti pieņemt pārmaiņas, grūti „ izkāpt no rāmīša”, bet vadības komandām nav zināms mehānisms kā to ietekmēt. Lektore deva daudz praktisku ieteikumu, tāpēc ceram, ka ikkatrs klātesošais atrada sev piemērotāko labās prakses paraugu, kuru paņemt sava darba efektivitātes uzlabošanai.
Paldies par kompetenci un radošu pieeju, atsaucību un atvērtību visiem, kuri gatavi dalīties savā pieredzē!
Elita Opincāne
Izglītības pārvaldes speciāliste