Robežu drošība: kā Parlaments palīdz aizsargāt Eiropas robežas
Migrācijas krīze parādīja, ka nav iespējama Šengenas zona ar brīvu pārvietošanos, ja nav spēcīga ārējo robežu kontrole. Saskaņā ar jaunāko Eirobarometra aptauju, 71% eiropiešu vēlas, lai Eiropas Savienība darītu vairāk ārējo robežu stiprināšanā un aizsardzībā. Parlaments strādā pie virknes iniciatīvu, lai stiprinātu robežu kontroli.
Ārējo robežu stiprināšana
6. jūlijā EP deputāti apstiprināja ES robežu kontroles sistēmas izveidi, apvienojot ES robežu aģentūru Frontex un valstu robežu pārvaldības iestādes. Valsts robežkontroles iestādes joprojām ikdienā pārvaldīs savas robežas, bet, ja to ārējā robeža būs pakļauta riskam, valstis varēs lūgt palīdzību Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūrai izvietot papildspēkus uz robežas. Spēkā šī sistēma varētu stāties jau rudenī, tiklīdz to apstiprinās Padome.
Starp Parlamentu un Padomi risinās arī sarunas par to, lai ceļošana uz ārzemēm, kuras mērķis ir saistīts ar terorismu, tā apmācībām, kūdīšanu uz terorismu vai teroristu darbības finansēšanu, tiktu atzīta par noziegumu visās ES valstīs. Tāpat izskata priekšlikumu par ES iedzīvotāju datu pārbaudi pazaudēto un nozagto dokumentu datubāzēs gadījumos, kad tiek šķērsota Eiropas Savienības ārējā gaisa, jūras vai sauszemes robeža.
Pirmais solis problēmas risināšanā
Ziņotājs Artis Pabriks (EPP, Latvija): “Eiropas Robežu un krasta apsardzes regula nodrošinās, ka ES ārējās robežas ir drošākas un labāk pārvaldītas. Tā gan nav sudraba lode, kas atrisinās pašreizējo migrācijas krīzi vai atjaunos uzticību Šengenas zonai, bet ir kā pirmais solis, kas ir ļoti nepieciešams.”
Aptaujas rezultāti Latvijā
Latvijas aptaujāto vidū aktīvāku ES rīcību robežkontroles stiprināšanā vēlas 66%, savukārt 15% uzskata, ka izmaiņas nav nepieciešamas.
Ārējo robežu stiprināšana
6. jūlijā EP deputāti apstiprināja ES robežu kontroles sistēmas izveidi, apvienojot ES robežu aģentūru Frontex un valstu robežu pārvaldības iestādes. Valsts robežkontroles iestādes joprojām ikdienā pārvaldīs savas robežas, bet, ja to ārējā robeža būs pakļauta riskam, valstis varēs lūgt palīdzību Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūrai izvietot papildspēkus uz robežas. Spēkā šī sistēma varētu stāties jau rudenī, tiklīdz to apstiprinās Padome.
Starp Parlamentu un Padomi risinās arī sarunas par to, lai ceļošana uz ārzemēm, kuras mērķis ir saistīts ar terorismu, tā apmācībām, kūdīšanu uz terorismu vai teroristu darbības finansēšanu, tiktu atzīta par noziegumu visās ES valstīs. Tāpat izskata priekšlikumu par ES iedzīvotāju datu pārbaudi pazaudēto un nozagto dokumentu datubāzēs gadījumos, kad tiek šķērsota Eiropas Savienības ārējā gaisa, jūras vai sauszemes robeža.
Pirmais solis problēmas risināšanā
Ziņotājs Artis Pabriks (EPP, Latvija): “Eiropas Robežu un krasta apsardzes regula nodrošinās, ka ES ārējās robežas ir drošākas un labāk pārvaldītas. Tā gan nav sudraba lode, kas atrisinās pašreizējo migrācijas krīzi vai atjaunos uzticību Šengenas zonai, bet ir kā pirmais solis, kas ir ļoti nepieciešams.”
Aptaujas rezultāti Latvijā
Latvijas aptaujāto vidū aktīvāku ES rīcību robežkontroles stiprināšanā vēlas 66%, savukārt 15% uzskata, ka izmaiņas nav nepieciešamas.