Sveču liešanas darbnīca Rikavas kultūras namā

Ir sācies februāris, ko senie latvieši dēvēja par Sveču mēnesi, bet 2. februāri – par sveču dienu. Līdz mūsdienām nav saglabājušās daudz liecības par sveču dienas tradīcijām, taču ir zināms, ka viena no svarīgākajām šajā dienā ir bijusi sveču liešana un dedzināšana.
Neļaujot senajām senču tradīcijām izzust, Rikavas kultūras nams aicināja piedalīties Sveču liešanas darbnīcā, lai gūtu pirmās zināšanas, prasmes un iemaņas sveču liešanā. Arī šodien lieti der atcerēties, kā senatnē tika gatavotas sveces un kādu dzīves gudrību mūsu senči ielika sveču liešanas procesā, lai tās degtu ilgi un gaiši.
Sveču liešanas darbnīca Rikavas kultūras namā darbojās 28. un 29. janvārī. Izstādē bija apskatāmas iepriekšējo gadu gatavotās sveces, kā arī literatūra par šo tēmu. Pasākuma laikā interesenti ne tikai iemācījās liet sveces, bet uzzināja daudz interesanta par sveču vēsturi un to izgatavošanu . Šogad sveces lēja gan iepriekšējo gadu dalībnieki, gan pievienojās arī jauni, kas gribēja saprast un izprast, kā notiek šis process. Gados pati vecākā kundze atcerējās, kā bērnībā mamma to darīja, tomēr pati gribēja ieraudzīt un pamēģināt kaut ko mūsdienīgu. Katrs darbnīcas dalībnieks izlēja vismaz divas sveces.
Sveču izgatavošana mājas apstākļos neprasa ne daudz laika, ne daudz naudas. Iespējams iztikt ar to, kas ir pa rokai. Katrs var izliet sveci, izņemt no formas, iesaiņot, rokas pašas pasaka priekšā, kā to darīt, bet paveiktais iepriecina sirdi un prātu.
Degļa izgatavošanai noder jebkurš kokvilnas diegs, tā resnums jāpiemēro iecerētās sveces diametram. Ja nepieciešams, degli var izveidot resnāku, piemēram, trīs tā pavedienus sapinot „bizītē”. Pavediens jāizvēlas pietiekami garš – ja būs par garu, vienmēr varēs nogriezt, bet īsam diez vai varēs kaut ko piestiķēt klāt.
Sveces formu rūpīgi ieziež ar augu eļļu. Formas apakšējā daļā (precīzi centrā) izveido mazu caurumiņu ar lāpāmo adatu, izvelk cauri kokvilnas diegu (degli) un aizsien tam mezglu. Pāri formai novieto sērkociņu, adāmadatu, kociņu, uz kura arī nostiprina diegu.
Sveču atliekas, saimniecības sveces u.c. ar nazi sagriež pēc iespējas sīkos gabaliņos, pievieno iecerētā toņa vaska krītiņu. Rūpīgi un kārtīgi visu sajauc. Masu ievieto konservu bundžā vai citā metāla traukā, to, savukārt, karsē ūdens peldē.
Kad masa ir izkususi, to var liet sveces formā. Vispirms ar vasku pārklāj visu dekoratīvo elementu slāni, ļauj slānim sacietēt, pēc tam piepilda visu sveces formu.
 Sveci formā atdzesē istabas temperatūrā. Nevajadzētu steigties saldētavā ievietot pilnībā nesacietējušu sveci – svecei var parādīties plaisas. Kad svece pilnībā sacietējusi, to uzmanīgi izņem no formas. Lai izņemt būtu vieglāk, sveci uz pusminūti ievieto saldētavā, pēc tam pāris sekundes to patur zem karsta tekoša ūdens.
Tas arī viss – svece ir gatava. Ņemot talkā fantāziju, mājās iespējams radīt īstus mākslas šedevrus!
Sveču liešanas process ir aizraujoša nodarbe, bet arī paša lietā svece mājas interjerā noteikti sagādās lielāku prieku nekā veikalā pirktā, paša veidotā svece var noderēt arī par mīļu un sirsnīgu dāvanu.
Viens no tautas ticējumiem vēsta, ka sveces lejot jāsmejas, tad tās labi deg. Arī mūsu sveču liešanas darbnīcā netrūka ne joku, ne smieklu. 
Visas pašu rokām veidotās sveces ir aplūkojamas izstādē, kur apmeklētāji var nākt priecēt acis un smelties iedvesmu.
Izstāde apskatāma no 1. līdz 6. februārim darbdienās no plkst.9.00-16.00, sestdien no plkst. 12.00-15.00.
Gaidīsim nākamo sveču dienu, kura nāks ar jauniem iespaidiem un jaunām svecēm.
Inese Vērdiņa,
Rikavas kultūras nama vadītāja