Vērēmos daudzināja Ziemas Māras dienu

2. februāris ir Sveču diena -Ziemas Māras diena – tai par godu arī viss mēnesis saucams par Sveču mēnesi. Latviešu tautas ticējumi Sveču dienas nozīmi skaidro vienkārši: tas ir ziemas vidus. Baznīcas liturģijā Sveču diena tiek saukta par Kunga priekšā stādīšanas jeb prezentācijas dienu.Ticīgā tauta piedalās dievkalpojumos, kur pēc tradīcijas tiek svētītas sveces. Degoša sveces simbolizē, ka Kristus ir ar cilvēkiem.
Vērēmu tautas nama folkloras kopas “ Vorpa” dalībnieces sanāca kopā senioru atpūtas centrā uz sveču liešanas radošu darbnīcu. Sievas dalījās atmiņās par saviem bērnības laikiem. Ne katrās mājās bija elektrība. Sveces, skali, petrolejas lampas bija vienīgais gaismas avots. Sveces lēja no taukiem rudenī, lai ziemas tumšajos vakaros, kad tika austs, adīts, tamborēts, būtu gaisma. Degot tās dūmoja un sprakšķēja.
Kā jau jebkurās citas zīmīgās dienās, arī sveču liešanas laikā, tika vēroti laikapstākļi, tas bija svarīgi gan tālākas ziemas, gan vasaras laika, gan ražas pareģošanā.
Ja Sveču dienā salst – būs slikta raža.
Ja Sveču dienā silts laiks – būs agrs pavasaris.
Ja Sveču dienā ir piesarmojuši koki – to gadu būs bagāta vasara.Tad nu kopumā sanāk tā, ka -- lai gads būtu labs, Sveču dienā jābūt mazliet saulei, mazliet sniega pikām no debess jānokrīt, mazliet palāsēm no jumta malas jānopil. Un pašiem jālīksmo, jādzied.
Pēcpusdiena aizritēja nemanot.Smaržoja pēc vaska,parafīna.Vasarā salasītu dažādu zāļu tējas smarža sajaucās ar pīrādziņu smaržu (paldies Jevģēnijai Šnepstei par garšīgo picu) tika dziedāts, jokots un smiets.
Ticējums arī saka: "Kad sveces lej un pirmo sveci aizdedzina, tad, lai tā gaiši degtu,svece jāiededz ar smaidu, labām, gaišām domām par sauli, dzīvi un pavasari."
 
 
 
Sarmīte Strupoviča,
Vērēmu tautas nama vadītāja