Apskates objekti un vēsturiskas personas
Piļcine var lepoties ar 1670. g. celto Romas katoļu koka baznīcu, Ulmaņlaikos uzceltu skolas ēku, kurā tagad iekārtota Rēzeknes novada veco ļaužu pansionāta filiāle, izcilā latgaļu grāmatizdevēja V. Lōča vietām. Te kārts šūpulis arī ievērojamajam kordiriģentam Staņislavam Brokam. Privātīpašnieka atjaunota baltajos padebešos raugās Taunogas muiža — skola, kur savulaik glabājies baronu Manteifeļu ģimenes dokumentu arhīvs. Tepat netālu Rubuļu un Zuiču senkapi, Strūžānu – Dricānu lielceļa malā apstāties aicina profesoram Boļeslavam Brežgo uzstādītais piemiņas akmens milzenis.
Skūškovas — Brukanu apvidus pirmās brīvvalsts laikā bija luterticīgo bagāto saimnieku gals. Tagad pagasta maizes klēts pozīcijas, cerams, atjaunosies ar vācu privātuzņēmēja 300 ha no krūmiem atkarotās augsnes augļiem. Tur ir profesoru Valfrīda un Manfreda Šņepu, profesora Amanda Podiņa, profesores Skaidrītes Lasmanes dzimtās vietas, tur basketbolista Edgara Šņepa saknes.
Visbeidzot, 20 km no Rēzeknes, paši Dricāni, kuru vārda izcelsme meklējama divos vārdu variantos – driči (griķi) un dricināt (tricināt). Vecajā centrā uz viena pakalna debesīs duras 1859.g. iesvētītās katoļu baznīcas smailes ar baronu Manteifeļu atdusas vietām baznīcas dārzā, uz otra pakalna katru rītu skolēnus sveicina kara gados saspridzinātās muižas vietā 1953.g. uzceltā Dricānu vidusskolas ēka. Vēl vecā tautas nama pagalmā uzstādīts piemiņas akmens visu okupāciju upuriem, vecā pagastmāja un tad jau pāri Gulbenes — Rēzeknes lielceļam ieskatāmies Dricānu centra jaunajā daļā. Te kultūras nams, kurā mitinās pašdarbības kolektīvi, kurus savulaik vadījis nu jau mūžībā aizgājušais ievērojamais diriģents un komponists Antons Matvejāns, tagad viņa iesākto turpina jaunie. Tepat pagasta padome un kopā satupuši daudzstāvu nami, bērnudārzs, divi feldšeru punkti, Dricānos un Pilcenē. Drusciņ tālāk uz Sakstagala pusi, Saukavīšu priedēs, 1945. g. aprīlī Beļevičos nošauto piemiņas vietas ansamblis, tad 3 km attālumā Kakarvīšu pilskalns. Asinovā — grāmatizdevēja, Trīszvaigžņu ordeņa kavaliera, Jāņa Eļkšņa dzimtā puse, Kūzmos — Latgales pirmās atmodas darbinieka, agronoma Jāzepa Kindzuļa māju pagalmā tagad savus sapņus izdzied Latvijas šlāgeraptaujā laurus plūkušais mūziķis Andris Eriņš. Spridzāna ezera ielokā birztalas šalkās klausās ērģelnieku dzimtas Viļumu mājas, bet slavenākajai tās atvasei, vairāku starptautisku konkursu laureātei, ērģelniecei Ivetai Viļumai — Apkalnai aplaudē visa pasaule…
Skaistas ir Dricānu vizbuļotās pauguraines, Mazičas upē netraucēti vizuļo grunduļu muguriņas, san kamenes un mazputniņi steidz kāpuru medībās, bet visas dabas skaistuma vidū stāv Dricānu cilvēks – gan slavenais, bet tālās Latvijas pilsētās dzīvojošais, gan sīkstais palicējs. Kā sīkas urgas viņi no Kaulačiem, Cešļiem, Dzeņagola, Vacainīkim, Rudzusīkim, Susekļim, Vieršukolna, Raibīm, Apšinīkim, Pizikim, Smutim, Smaudžim, Daukstem, Špunim, Mortužim, Trimaļnīkim un citām vietām satek vienotā Dricānu straumē. Un šim vārdam jau ir latgalisks spēks un mūžīga palikšana Dieva sarakstos…
Pilcenes Svētā Antona Romas katoļu baznīca
Pilcenes koka dievnams, sākotnēji kā kapu kapela tika uzbūvēta Svētā Antona godam. Tās uzbūvēšanas laiks dažādos avotos parādās atšķirīgs — 1670. un 1762. gads. Baznīcas koka guļbūvi cēluši vietējie meistari bez zāģa palīdzības, izmatojot cirvi un tēstos baļķus sastiprinot ar vietējo kalēju kaltām dzelzs naglām. Vēlākos gados ēkas ārsienas tika apšūtas ar dēļiem. Jumts ir klāts ar melno skārdu. Virs baznīcas ieejas atrodas mazs sešstūrveida tornītis ar pusapaļiem logiem un sīpolveida kupolu, virs kura, tāpat kā virs presbiterija nostiprināts krusts, bet tornī atrodas 10 mārciņu smags zvans. Dievnamu īpašu dara arī puskolonnas. Baznīcas platība ir 146 m2. 1970. gados padomju varas funkcionāri gribēja šo sakrālo ēku nojaukt, kas neizdevās, pateicoties novadniekam un kultūras darbiniekam Vilim Lācim.
Tēsto baļķu sienas vietējie amatnieki sastiprinājuši ar vietējo kalēju kaltām dzelzs naglām, un gadsimti gar tām velti trin zobus. Senajos rakstos Pilcenes katoļu baznīca atzīmēta kā Dricānu filiālbaznīca. Baznīca iesvētīta Sv. Antona vārdā, un viens no altāriem veltīts šim svētajam. Lielajā altārgleznā attēlots Pestītājs pie krusta. Baznīcā atrodas altārglezna no 18.gs., kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Dricānu svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu baznīca
Pirmā Dricānu Romas katoļu baznīca šeit tika uzcelta 1779. gadā. Tā bija koka baznīca, kas nokalpoja 80 gadus. Pašreizējā mūra baznīca tika uzcelta 1859. gadā par baroneses Manteifeles un Katrīnas Uljanovskas līdzekļiem. Baznīcu ar Mogiļevas metropolīta atļauju konsekrēja vietējais prāvests K. Tarvids 1859. gada oktobrī, veltot apustuļu Sīmaņa un Jūdas godam.
Baznīcā atrodas divi 19. gadsimta kokgriezuma krucifiksi, apskatāmi ir trīs altāri ar bagātīgiem kokgriezumiem gotikas stilā. Centrālajā altārī ir ievietota Vissvētās Jēzus Sirds glezna un blakus koka ciļņi "Svētie Pēteris un Pāvils", virs gleznas redzams Sīmaņa-Jūdas zemcilnis jeb bareljefs, kuru vārdā nosaukta baznīca. Līdzās galvenajam altārim atrodas 19. gadsimta apaļskulptūras, kurās attēloti apustuļi. Labās puses altāris ir veltīts Svētā Gara nosūtīšanas notikumam, tajā atrodas 19. gadsimta kokā griezts cilnis, kas attēlo Svētā Gara atnākšanu Vasarsvētkos. Kreisās puses altāra vidū ir Jaunavas Marijas skulptūra, sānos svētā Antona un svētās Terēzes no Lizjē tēli, līdzās altārim ir svētā Jāzepa skulptūra.