Apskates objekti un vēsturiskas personas
Niperovas ciemā 19. gadsimtā bija pareizticīgo baznīca, mūsdienās pagasta teritorijā nav nevienas baznīcas. 20.gs. sākumā šeit rosīgi darbojās ievērojamais katoļu garīdznieks, publicists, pedagogs un saimnieciskais darbinieks Nikodems Rancāns, kura vadībā tapa Greiškānu lauksaimniecības skola un Latgales zemkopības biedrība, kuru galvenais mērķis bija lauksaimniecības kultūras attīstības veicināšana. Makašānu (tagad Griškānu) pagasta Sprūževā 1876.g. dzimis Latgales Atmodas darbinieks, pirmās latgaliešu avīzes „Gaisma” izdevējs, žurnālists un dzejnieks Francis Kemps.
No 1811. gada līdz 1939. gadam Janopolē dzīvoja poļu muižnieku Romeru dzimta. Īpaši nozīmīga ir Antonija Kazimira Romera (1889-1973) sievas Annas Soltanes-Romeres (Anna Soltan-Rӧmer, 1895-1974) radošā darbība, kura kā māksliniece pazīstama gan Latvijā, gan visā Eiropā, daudz ceļoja un eksponēja savus darbus lielākajās Eiropas pilsētās. Muižā bija sena un plaša keramikas kolekcija. Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle celta no Romeru ceplī dedzinātiem kieģeļiem un uz katra esot „firmas zīme” - iniciāļi KR (Kazimirs Romers). No senās Romeru muižas ir saglabājusies parka daļa, kas tagad ir sakopta un labiekārtota.
Griškānu pagasts var lepoties ar slaveniem Latgales keramiķiem Juri Krompānu, Anatoliju Vituškinu, Viktoru un Andri Ušpeļiem. 1975. gadā savu keramikas darbnīcu, turpinot dzimtas tradīcijas ceturtajā paaudzē, Pocelujevkā iekārtoja Pēteris Ušpelis (1950-2003), bet drīzumā viņam pievienojās arī jaunākais brālis Viktors. Meistara veikums, kā arī tautas lietišķās mākslas studijas „Rēzeknes apriņķa pūdnīki” vadīšana, saglabājot un attīstot tradīciju, ir novērtēta ar Triju Zvaigžņu ordeni. Tagad te saimnieko viņa dēls Andris Ušpelis. Keramiķu darbnīcas un cepļi ir atvērti apmeklētājiem, lai ikvienam ļautu iepazīt māla trauku tapšanas brīnumu.