Pagasta iedzīvotāji nodarbojas ar lauksaimniecību un lauku tūrismu, te ir vairākas viesu mājas — “Dana”, “Liepu mājas”, “Osmany”. u.c. Viesu māja “Rāznas pērle” piedāvā nomāt laivas un ūdens velosipēdus izbraucieniem pa Rāznas ezeru, kā arī pēc iepriekšējas pieteikšanās organizē izbraucienus ar motorlaivu. Lipušku ciemā pie Rāznas ezera ir izveidota peldvieta, kurā ir pieejami ūdens velosipēdi un laivas, izveidota pontonu laipa. Labvēlīgos ziemas laikapstākļos Lipuškos bezmaksas pieejama apgaismota slidotava. Tūrisma attīstībai pagasta teritorijā izveidotas vairākas tūrisma takas ar norādēm, pa kurām ceļojot, var aplūkot pagasta kultūrvēstures pieminekļus — 13. gadsimta Volkenbergas pilsdrupas Mākoņkalnā (rakstos minētas 1263. gadā), Ubagovas velna akmeni, Jaunstašuļu velna pēdu, Plato akmeni, Āžmuguru un citus interesantus objektus. Lai apskatītu Volkenbergas pilsdrupas, Mākoņkalnā ved ērtas kāpnes. Kalna pakājē atklāta piemiņas plāksne par godu Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa apmeklējumam 1938.gadā viņa Latgales vizītes laikā. 2013. gadā Mākoņkalnā izveidota papildus infrastruktūra — tagad ir iespēja pārvietoties pa taku, kas ierīkota pa pils aizsargvalni, izveidotas papildus kāpnes un informācijas stendi.

Ievērības cienīgs ir arī Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams. Jāatzīmē, ka Lipuški kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1893.gadā, uzsverot, ka te ir lielākā vecticībnieku draudze Baltijā.

Reizi divos gados, jūlija pirmajā sestdienā, Mākoņkalna estrādē notiek Volkenbergas pils svētki. Kopš 1982. gada Mākoņkalna pagastā darbojas folkloras kopa. Mākoņkalna pagastā dzimuši jurists un valsts darbinieks, pirmais atjaunotās Latvijas valsts tieslietu ministrs Viktors Skudra, literatūrzinātniece Edīte Olupe, dzejniece Olga Orsa (Afanasjeva), pagasta pārvaldē strādājis 8. 9. un 10. Saeimas deputāts Staņislavs Šķesters.

Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams

Dievnams celts 1904.gadā. Lipuškos 1893.g. bija vislielākā vecticībnieku draudze Baltijā.

Lipuški atrodas Rāznas ezera dienvidu krastā, kur jau no seniem laikiem apmetušies vecticībnieki, par ko liecina senas vecticībnieku kapsētas šajā apkārtnē. Pašreizējais Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams celts 1904. gadā. Gadu gaitā tas ir cietis no laupītājiem, tāpēc telpās vairs neliek īstās ikonas, bet fotoreprodukcijas. Līdz 1905.gadam dievnamus varēja celt tikai tādus, lai tie no ārienes neatšķirtos no parastas mājas, tas ir, bez zvaniem, krustiem un kupoliem. Arī Lipušku lūgšanu nams tika celts kā dzīvojamā ēka, bet sāka klīst runas, ka šeit notiekot dievkalpojumi. Vietējā vara vēlējās slēgt šo namu, tomēr tas neizdevās, jo vecticībnieki blakus ikonām novietoja carienes attēlu, kas samulsināja un neļāva viņiem slēgt šo namu.

Līdz 1905. gadam dievnamus varēja celt tikai tādus, lai tie no ārienes neatšķirtos no parastas mājas, tas ir, bez zvaniem, krustiem un kupoliem. Arī Lipušku lūgšanu nams tika celts kā dzīvojamā koka guļbūve. Lūgšanu namam ir 2 torņi, kuros sākotnēji bija pat 6 nelieli zvani (1911), atlieti Samginu rūpnīcā Maskavā. Šobrīd dievnama tornī ir saglabājušies tikai trīs.

Dievnams ir pārcietis vairrākkārtējas zādzības, tāpēc zaudējis daļu sava vērtīgā mantojuma. Iekštelpu iekārtas akcents šobrīd ir greznais metāla kroņlukturis, kas papildināts ar emalju un kristāla piekariņiem. Lipušku lūgšanu nams celts vecticībniekiem raksturīgajās būvformās, kur strikti nodalīta sieviešu – vīriešu puse.

Mākoņkalns (Volkenbergas pilskalns)

Viduslaikos Mākoņkalnā atradās Volkenbergas pils, kuras drupas vēl saglabājušās. Tas bija vissenākais krustnešu cietoksnis Lotigolas zemē, kuru Livonijas ordenis ieguva pēc Jersikas pēdējās dalīšanas 1239. gadā. Ir ziņas, ka jau 1236. gadā šeit bijusi koka pils. Ir norādes par pilskalna izmantošanu vēl 1347. un 1350. gadā, 14. un 15. gadsimta cīņās ar lietuviešiem pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota.

Mūsdienās saglabājušies vienīgi lielās mūra sienas fragmenti un sakritusī apakšzemes eja.