Apskates objekti un vēsturiskas personas

Nautrēni bagāti ar gleznainām ainavām un interesantiem objektiem. Nozīmīga ir seno latgaļu apdzīvotā vieta Opiņku pilskalns, tā pakājē, Vīces strauta labajā krastā, izveidojusies Velna ala, saukta arī par Latgales mazo Staburagu. Nelielā ala (garums 3 m, platums 2 m, augstums 0,6 m) ir ģeoloģiski unikāla, jo izveidojusies, dabiski sacementējoties kvartāra perioda grants iežiem. Šādas alas Latvijā ir tikai divas. Alā ir 5 — 6 cm gari stalaktīdi.

Abpus Rogovkas — Mežvidu ceļam, 3 km attālumā no Rogovkas, Znūteņu ciemā, atrodas ledāja veidotas septiņas dziļas bedres, no kurām lielākā ir 6 m dziļa, 52,2 m plata. Iedzīvotāji jau senatnē šīs bedres iesaukuši par Velna bedrēm, tās apvītas leģendām un nostāstiem.

Pagastā ir vairāki kultūrvēsturiski pieminekļi — Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi Mazpujātu senkapi (Akmens klēpis) Pujatu ciemā, Rasnupļu (Opiņku) pilskalns Rasnupļu ciemā, Smiltaines senkapi Laizānu ciemā, Salenieku senkapi Obrumānu ciemā, Brožgolas senkapi Brožgolas ciemā, Lielpujātu senkapi Pujatu ciemā. Vietējās nozīmes mākslas pieminekļi — Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcas zvanu tornis, ērģeles, biktskrēsli, krucifiksi un monstrances. Bijušajā Zaļmuižas centrā daļēji saglabājušās celtnes un parks ar vairākiem dižkokiem, tajā aug arī dzejnieka Imanta Ziedoņa dižkoku atjaunotāju grupas stādītās liepas. Pagastā izveidoti vairāki slaveno novadnieku dzīves un darbības piemiņas ansambļi — Migliniekos, Dekteros, Livzinīkos, Kuorklinīkūs, Pujatos. Desetnīku kapsētā atdusas vairāki ievērojami Latgales sabiedriskie darbinieki, dzejnieki, Pīters Miglinīks, Andrīvs Jūrdžs, Antons Kūkojs, Pēteris Jurciņš. Nautrēnu pagastu pelnīti dēvē par Latgales kultūras šūpuli, Latgales Piebalgu. No šejienes nākuši 64 kultūrvēstures darbinieki, 32 literāti un valodnieki, 26 garīdznieki, tai skaitā bīskaps un valstsvīrs Jāzeps Rancans un Latvijas Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats. No Nautrēnu pagasta cēlušies ievērojamie drukas aizlieguma laika darbinieki — grāmatu pārrakstītājs, par Latgales Prometeju dēvētais, Andrivs Jūrdžs un kvēlais cīnītājs par zemnieku tiesībām, dzejnieks Pīters Miglinīks, Latgales Atmodas celmlauzis, garīdznieks un pedagogs Nikodems Rancans, dzejniece un publiciste Anna Rancāne un citi kultūras jomas pārstāvji. Nautrēnu pagasta Rudukos dzīvoja un strādāja dzejnieks un gleznotājs Antons Kūkojs, kurš apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, savukārt Zaļmuižas Pauguros kūp metālmākslinieka Jāņa Ļubkas kalve.

Nautrēnu vidusskolā izveidots novadpētniecības muzejs, kur savākts bagātīgs izziņas klāsts par novada vēsturi un slavenākajiem ļaudīm.  Par godu novadnieka, dzejnieka Pētera Jurciņa piemiņai Nautrēnu pagastā iedibināta tradīcija 29. jūnijā atzīmēt dzejas svētkus “Pīterdīna Rogovkā”, kas pulcē plašu literātu un literatūras cienītāju loku. Rudenī (oktobra sākumā) Rogovkā notiek gadatirgus Smotra tiergs, bet aprīlī Pavasara gadatirgus.

No Nautrēnu pagasta nāk arī latgaliešu literāts un gŗāmatnieks Andrivs Jūrdžs (Andryvs Jūrdžs) (1845–1925). Dzimis 1845. gada 12. decembrī Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Zaļmuižas skrajciemā. Andrivs Jūrdžs rakstīt un lasītprasmi, kā arī svešvalodas apguva pašmācības ceļā, jo tajā brīdī izglītības iegūšana Latgalē bija ierobežota. Literāts īpašu uzmanību pievērsa grāmatu iesiešanai, kā arī pārrakstīšanai, vēlāk tās izplatot vietējiem iedzīvotājiem.