Viļānu pagasts

Viļānu pagasts ziemeļos robežojas ar Rēzeknes novada Rikavas pagastu, austrumos ar Rēzeknes novada Sakstagala pagastu, daļēji pa Maltas upes krastu ar Viļānu novada Sokolku pagastu un Viļānu pilsētu, dienvidos ar Riebiņu novada Galēnu pagastu, rietumos ar Riebiņu novada Sīļukalna pagastu un Viļānu novada Dekšāres pagastu. Pagasta teritoriju dienvidu-ziemeļu virzienā šķērso Maltas upe. Viļānu pagasta apkaimē tek arī Maltas upes kreisā krasta pieteka Sperga un labā krasta pieteka Lauza. Pagasta rietumu robeža noteikta pa Malmutas upīti, kuras pieteka ir Liepupīte. Pagasta dienvidu daļā ir trīs nelieli ezeri: Viļānu, Radopoles un Notras. Pagastu šķērso: Rēzeknes-Jēkabpils šoseja un dzelzceļa līnija Rīga- Maskava, kas uzbūvēta 1901. gadā, kā arī vietējās nozīmes ceļi: Viļāni-Gaigalava-Rēzekne; Viļāni-Pilskalns-Nagļi; Viļāni-Preiļi-Špoģi; Viļāni-Zabolotje-Maltas Trūpi. Pagasta reljefs pārsvarā ir līdzens un nedaudz paugurains. Lielāko pauguru vidējais augstums 120 – 130 m virs jūras līmeņa.

Simbolika

Zaļā fonā attēlota zelta lakstīgala ar zelta ievas zaru, sudraba ziediem, knābī un sudraba upe ar četriem vilnīšiem.

Lakstīgala ir dziedātājputns, mīlestība uz dziesmu.

Zelta krāsa liecina par dzīves uzlabošanos, tā palīdz sasniegt vērtības, kā arī simbolizē sauli – gaismas avotu, mūžību.

Sudraba upe - Maltas upe. Sudrabs simbolizē attīstību, plūstošā sudraba upe – rūpes par nemitīgu attīstību.

Zaļais lauks un krāsa simbolizē auglību un dabas bagātības.

Ar ievziediem pārkaisīti lauki dod bagātīgu ražu un veiksmi nākamajos sējas darbos.

Viļānu pagasta vēsture

19. gs. beigās Viļānu pagasta teritorijā izveidojās trīs lielākās muižas: Radopoles muiža – pie Radopoles ezera ceļā uz Vidsmuižu (tagad Galēni), Viļānu muiža – pilsētas dienvidos Maltas upes krastā, abas piederēja Janovskim, Maltas muiža – Varakļānu ceļa malā, tā piederēja Kārlim Lamsteram, 1905. gada nemieru laikā tika stipri izpostīta.

1935. gadā Viļānu pagasts robežojās ar Vidsmuižas (tagad Galēnu), Ružinas, Gaigalavas, Varakļānu, Sakstagala un Dricēnu (tagad - Dricānu) pagastu, kopējā platība bija 208,8 km², iedzīvotāju skaits – 8500. Aleksandropolē darbojās pamatskola "Zeltiņu skola", pastāvēja Viļānu mežniecība un Rimšu vecticībnieku lūgšanu nams. Bija sīku preču un pārtikas tirgotavas Tēveņānos, eļļas spiestuve Janovska dzirnavās, pienotava un krejotava “Krāce”, kā arī Viļānu, Trumānu, Brikuļu, Ornicānu un Medinsku dzirnavas.

1936. gadā Viļānu (tolaik – Viļēnu) pagastam pievienoja daļu Varakļānu pagasta – Maltas upes kreisajam krastam pieguļošās zemes līdz ar Kristceļiem.  No 1945. līdz 1947. gadam Latvijas PSR Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā ietilpa Radopoles,  Makužu, Ornicānu, Rikavas, Skudnovkas, Sokolu (tagad – Sokolku), Viļānu un Zirkaukas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Radopoles ciema padome ietilpa Viļānu apriņķī (1947. – 1949. g.) un Viļānu un Rēzeknes rajonā (pēc 1962. gada). 1990. gadā Radopoles ciema padomi reorganizēja un pārdēvēja par Viļānu pagastu. 2009. gadā Viļānu pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Viļānu novadā.

Viļānu pagasta apdzīvotās vietas

Aleksandrapole, Beči, Blūzmi, Brikuļi, Brivci, Broki, Dervanka, Frolovka, Jaunviļāni, Juški, Kristceļi, Kūkoji, Lagoni, Lauzinieki, Lavrovka, Lielie Tuči, Lucāni, Malmežnieki, Malta, Masaļski, Meža Tuči, Mukuļi, Notra, Ornicāni, Peisenīki, Piziči, Poči, Privši, Radopole, Rampāni, Solaskungi, Teveņāni, Trūpi, Ugrinieki, Viļānu muiža.

Dabas resursi

Viļānu pagasta teritorijā atrodas trīs nelieli ezeri. Notras ezers ar vērtīgām sapropeļa iegulām,  Radopoles ezers, kas ir iecienīta peldvieta vasaras sezonā, un Viļānu purva apkaimē izveidojies Viļānu ezers, kas ir skaista atpūtas vieta ar uzstādītu laipiņu, no kuras var vērot Viļānu ezera pretējo krastu, nojumi un vietu ugunskuram.  Pagasta teritorijā atrodas Kņavas (Kņovu) purvs un Kaupra kalns ar trim valsts nozīmes aizsargājamiem kultūras pieminekļiem: Piziču pilskalna apmetne, Trūpu viduslaiku kapsēta un Trūpu Velna akmens.

Piemiņas plāksnes un kapsētas

• Piemiņas akmens Broku ciemā Viļānu pagasta kritušajiem pretestības kustības dalībniekiem 1945. – 1947. gadā.
• Viļānu pagasta teritorijā ir trīspadsmit kapsētas: Kristceļu, Broku, Trūpu, Masaļsku, Solaskungu, Notras, Brikuļu, Privšu, Rimšu, Kūkoju, Lagonu, Šautiņu un Rampānu.

Apskates objekti:

• Piziču (Kaupra) pilskalns – 12.-13. gs. apmetne;
• Trūpu Velna akmens;
• Radopoles muižas kapliča;
• Trūpu kapu kapela (uzbūvēta 1935. gadā);
• Krucifikss pie Noviku mājām Ornicānos;
• Radopoles krucifikss.
• Pagasta teritorijā atrodas trīs vecticībnieku draudzes un lūgšanu nami: Notras vecticībnieku draudzes dievnams, Rimšu vecticībnieku draudzes dievnams, Kristceļu vecticībnieku draudzes dievnams.

Ievērojami Viļānu pagasta iedzīvotāji

No Viļānu pagasta nāk daudzi ievērojami cilvēki, kas savu radošo izaugsmi un panākumus ir guvuši ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās:

• Eduards Šmugajs (1907.–1986.) – literāts (publicists), izglītības darbinieks, radiožurnālists, sabiedrisks darbinieks
• Francis Murāns,  (1915.–2001.) – dzejnieks, pasniedzējs Viskonsinas universitātē (ASV)
• Konstantīns Počs (1912. – 1994.) – viens no izcilākajiem latviešu izcelsmes izgudrotājiem
• Jānis Ladusāns (1926.–1991.) – mākslinieks (kokgriezējs), publicists, grāmatiespiedējs, kokļu meistars
• Jevģenijs (Jevmenijs) Kozlovs (1898.-1937.) – Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (kaprālis 1. Liepājas kājnieku pulkā). Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par 1920. gada 11. novembra cīņu pie Vecrikavas.
• Eduards Kozlovskis (1878.–1943.) – latgaļu atmodas darbinieks, publicists un pirmās latviešu grāmatu spiestuves dibinātājs Pēterpilī un Rēzeknē.
• Dzērksteņa, īstajā vārdā Genovefa Upeniece (dzimtais – Stafecka), (1909.–2002.) – izglītības darbiniece (skolotāja), literāte. Dzeja regulāri publicēta latgaliešu preses izdevumos.
• Edmunds Jušķevičs  (dzimis 1920. gadā) – priesteris, kanonisko zinātņu doktors.
• Nikodems Seržants (dzimis 1923. gadā) – katoļu garīdznieks, priesteris Austrālijā.
• Vladislavs Zeps (1920.–2014.) – leģionārs, rakstnieks.
• Bērtulis Pizičs (dzimis 1947. gadā) – Dailes teātra direktors (1996. – 2003.), aktieris, Rīgas domes Kapsētu pārvaldes priekšnieka vietnieks.
• Terēzija Broka (1925. - 2018.) – kordiriģente, mūzikas pedagoģe, Dziesmu svētku virsdiriģente, Latvijas nopelniem bagātā skatuves darbiniece, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece.
• Maruta Raude (1965. - 2018.) – māksliniece, keramiķe.

Uzņēmējdarbība

Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs 

LLZC ir zinātniska institūcija, kas veic zinātniskus pētījumus, laukaugu šķirņu izmēģinājumus, sniedz konsultācijas. LLZC galvenais mērķis - Latgales reģiona lauksaimniecības iespēju pētījumi un labāko risinājumu meklējumi. Galvenie projektu virzieni: graudaugu audzēšanas tehnoloģiju un Latvijā izveidoto šķiedras un eļļas linu novērtēšana Austrumlatvijā; linu un kaņepju ģenētisko resursu kolekcijas izpēte/ saglabāšana.

Ik gadu SIA „Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs” sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību, firmām un citām Latvijas zinātniskajām institūcijām organizē lauka dienas, kas ir ļoti populāras Austrumlatvijas zemnieku saimniecību un lauksaimniecības speciālistu vidū. Pasākums “Lauku diena” tiek organizēts kopš 2000. gada. Katru gadu pasākuma programma tiek pilnveidota, jo mainās arī projektu klāsts. 

Lopkopības izmēģinājumu stacija “LATGALE”

Lopkopības izmēģinājumu stacija “LATGALE” Viļānu novadā darbojas jau teju 20 gadus. Pamatnozare - piena lopkopība, kamēr augkopība ir kā palīgnozare lopkopībai - stacijā ražo gan rupjo lopbarību, gan paši audzē graudaugus. Tiek pasaimniekot ap 1780 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2019. gadā saimniecība realizēja LAD projektu "Lopbarības pārstrādes līnijas izveide", kura rezultātā iegūta uzbūvēta graudu pieņemšanas bedre, uzglabāšanas bunkuri, svari, kā arī lopbarības pārstrādes mini rūpnīca.

Govis tiek slauktas divas reizes dienā, un piens tiek nodots "Food Union", ar kuru sadarbība ilgst aptuveni 20 gadus. 2019. gadā no LIS "Latgale" sāka ražot arī visiem zināmo "Kārums" produkciju.

Tā kā LIS "Latgale" nodarbojas ar lopkopību un ir šķirnes lopu saiminecība, tad tā ir arī "Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības" biedrs.

A/S “Viļānu Selekcijas un izmēģinājumu stacija”

A/S “Viļānu Selekcijas un izmēģinājumu stacija”, reģistrēta 1991. gadā, darbības jomas – piena lopkopība, augkopība, biškopība, elektroenerģijas ražošana, tirdzniecība, agroservisa pakalpojumu sniegšana un biomasas ražošana. 2011.g. Pizičos atklāja Latgalē pirmo biogāzes koģenerācijas staciju.

Eiropa arvien vairāk dodoties «zaļā kursa » virzienā, kas būtiski maina līdz šim praktizēto konvenciālās lauksaimniecības filozofiju, skarta gan zemes apstrāde, gan augu aizsardzības līdzekļu pieejamība, gan mēslošana.

• Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir vērtība, ko Dievs vairāk neražo;
• zeme ir jāmīl, neatkarīgi no tā, vai tā ir īpašumā vai nomā, jo tā nepiedod paviršu attieksmi;
• lauksaimniecība ir mūžīga, jo cilvēks kādu laiku var dzīvot zem egles, bet ēst viņam vajadzēs vienmēr.

LPKS "Viļāni"

LPKS „Viļāni” ir 100% Latgales piena ražotāju uzņēmums, kooperatīvs, apvieno mazos un vidējos piena ražotājus. Kooperatīvs aizsākumi meklējami jau 1993.gadā. Kooperatīvs kļuvis par nopietnu tirgus spēlētāju un uzticamu sadarbības partneri gan saviem biedriem, gan tuvākiem, tālākiem uzņēmējiem. Kooperatīva lielākā vērtība ir tā uzticīgie biedri, darbinieki un sadarbības partneri.

Piens tiek iepirkts no zemniekiem un saimniekiem Rēzeknes, Preiļu un Varakļānu novadā. Viļānu kooperatīvs 60% savāktā piena nodot pārstrādei uzņēmumam "Preiļu siers" un "Baltu piens" Lietuvā, taču pārējo daļu savāktā piena pārstrādā paši un pārdot saražoto ar jau daudziem pazīstamo zīmolu "Bryunaļa".

Bryunaļa nav vienkāršs dzīvnieks. Viņa mīl dabu un Latgali, viņa ir spītīga un lepna, bet savai ģimenei viņa dod visgardāko un bagātīgāko pienu, nežēlojot neko. Viņai patīk cienāt, un viņa prot cienīt, bet tikai to, kas spējis nopelnīt viņas labvēlību. Tāpat arī piena produkti "Bryunaļa" dabas klēpī izloloti, caur sīkajām piena tērcītēm satecējuši Viļānu novada sirdī. Gan siers, gan biezpiens un piens, sviestiņš un kefīrs - tas viss ir patīkams un uz mēles galiņa atsauc garšas, kas kopš bērnības savijušās ar vecmāmiņas un māmiņas gādīgajām rokām. Šis ir cienasts pašiem svarīgākajiem - saviem cilvēkiem.

IEGĀDĀTIES PRODUKCIJU IESPĒJAMS:

Katru darba dienu: Ornicāni, Viļānu pag., saziņai t.25662454; t.29489812

Rēzekne:

•  Pārtikas veikals, Atbrīvošanas aleja 172a/41
•  Pērtnieku gardumi ,Pērtnieki, Subinaite, Sakstagla pagasts,
• Pie veikala “Maxima X” Pulkveža Brieža iela 26, (otrdienās, ceturtdienās un sestdienās plkst. 8.30-13.00)

Jēkabpils:

• t.c “ Lats” Sprīdītis, Celtnieku iela 1,
• Veikals “Lats”, Rīgas iela 218H,
• "Klētnīca" Akmeņu iela-9

 Ludza: Pārtikas veikals, Mājas virtuve, Ludza, Latgales iela 133,

 Kā arī:

• Veikals  "Gustiņš", Jaunanna, Jaunannas pagasts, Alūksne
• “Liepkalni”,"Liepsalas", Klintaines p., Pļaviņu n.
• ”Zaļā Lampa”,Pārbrauktuves iela 1a, Ikšķile
• Veikals “ Maxima”, Lielvārde, Lāčplēša iela 14, ( Garšas pietura)
• Atsevišķās vietās Rīgā

Informācija: https://www.lpksvilani.lv/lv/