Apskates objekti un vēsturiskas personas
Nagļu pagastā ir tūrisma informācijas punkts, kas iekārtots zemnieku saimniecībā Zvejnieki. Vietējā gide piedāvā ekskursijas interesentiem pa šīs teritorijas unikālo ekosistēmu un iepazīstina ar kultūrvēsturisko mantojumu un zivsaimniecību Nagļi. Te var makšķerēt, peldēties, vērot putnus, nodarboties ar sportu, sēņot, ogot, baudīt pirts burvību. Purva skaistumu iepazīt palīdzēs 800 m garas laipas Teirumnīku purvā.
Arheoloģiskās liecības
Kopš 1962. gada arheoloģes Ilzes Lozes vadībā tika uzsākta sistemātiska Lubāna līdzenuma arheoloģiskā izpēte. Iegūtais arheoloģiskais materiāls galvenokārt aptver laiku no mezolīta līdz bronzas laikmeta vidum.Šie pētījumi rāda, ka Lubāna zemiene akmens laikmetā ir bijusi viena no visblīvāk apdzīvotajām vietām Austrumbaltijā. Te notikusi arī dzīva tirdzniecība ar citiem novadiem, par to liecina no tālienes nākušais krams un dzintars. Maiņas sakaru uzturēšanai iedzīvotājiem svarīgākais bija Aiviekstes ūdensceļš. Nagļu pagasta teritorijā atrodas 7 seno cilvēku apmetņu vietas un 3 senie kapulauki. Īdeņas pilskalns, no kura paveras lielisks skats uz Lubāna ezeru un apkārtējiem klāniem, ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Nagļu pagastā atrodas vairāki valsts nozīmes aizsargājamie arheoloģijas pieminekļi — Īdeņas pilskalns un senkapi, Lazdavnieku senkapi, Sūļagala apmetne un Zvejsalu apmetne, vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis Ašu sila apmetne.
Īdeņas pilskalns un senkapi
Par seno pilsvietu liecina, vietām saglabājies pelēcīgs kultūras slānis, kurā iegūtas bezripas, gludās un ripas keramikas māla trauku lauskas.
Nonākot kalna malā, uz leju paveras lazdām noaugusi nogāze, bet uz priekšu, pāri koku un krūmu galotnēm, paveras Lubāna līdzenumi.
Teikas vēsta, ka pilskalnā paglabāta zelta nauda un to „sanesuši zaldāti kara laikos”
.
Nagļu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Nagļu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcu 1862. gadā cēlis muižkungs Nābels. Nagļi sākotnēji ir bijuši Viļānu filiālbaznīca, un to apkalpojuši Viļānu bernardiešu mūki. Pēc klosteru slēgšanas 19. gs. 30-tajos gados kā Viļānus, tā Nagļus apkalpoja laicīgie priesteri.
.
.
.
Lubāna zivju dīķi
Lielākais zivsaimniecības dīķu komplekss, izveidots 20. gs 70. gados līdz ar Lubana hidrotehniskās sistemas radīšanu. Zivju dīķi ierīkoti uz Lubāna palieņu kūdrājiem. Lielako daļu dīķu no visām pusēm ierobežo dambji.
Tā ka Lubāna zivju dīķi ir viena no bagātākajām un daudzveidīgākajām ūdensputnu ligzdošanas un migrējošo putnu atpūtas vietām, to apkartnē paveras plašas putnu verošanas iespējas, arī no speciāli celtiem putnu vērošanas torņiem.
.
Teirumnīku purva taka
Teirumnīku purvā, kas atrodas starp Lubanu un Orenīšu dīķiem izveidota ap 800 m gara laipu taka, kas tūristus iepazīstina ar augstā purva ainavu, Teirumnīku ezeru un purva augu valsti. Taka ved gara staignajam Teirumnīku ezera krastam, kur iekārtotas atpūtas vietas. Purva taka nav lokveida – tas nozīmē, ka gājiena sākumpunktā var atgriezties, ejot atpakaļ pa laipu vai arī pa meža ceļu, kas met loku gar purva malu.