Apskates objekti un vēsturiskas personas
Izveidojies un turpina attīstīties tūrisma pakalpojumu klāsts, sporta bāzes, atpūtas un radošās darbības vietas Rāznas ezera krastos un pagasta teritorijā kopumā. Pāri Latvijas robežām jau ir pazīstami Evalda Vasilevska podnieku darbnīca “Akminīšūs” (diemžēl pats meistars 2018. gadā aizgāja mūžībā), zemnieku saimniecība „Rudo kumeļu pauguri”, sporta bāze „Jaunais Dinamietis”, atpūtas bāzes “Selena L”, “Rāznas stāvkrasti”, “Pie Rāznas”, “Albatross”, atpūtas vieta “Līdaciņas”, kur var aplūkot elektrisko ģitāru tapšanas procesu un arī vēsturisko ģitāru kolekciju.
Ievērojamākie dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi: Vecslabadas pilskalns, viens no dižākajiem sava laika pilskalniem, paceļas 220,1 m virs jūras līmeņa. Bijis apdzīvots jau m.ē. 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Lielais Mukonu akmens, atrodas Kaunatas pagasta Mukonu sādžā. To dēvē par Kazuļa akmeni. Tā apkārtmērs pie pamatnes ir 20,88 m, maksimālais augstums 5 m, platums akmens virsotnē 2,88 m, garums 5,17 m. Kaunatas Romas katoļu baznīca, uzbūvēta 1850. gadā, 1702. gadā nodegušās vecās koka baznīcas vietā. Baznīcā apskatāma svētbilde Marija apmeklē svēto Elizabeti. Senkapi – Batņos un Šļakotos. Kaunatas pagasta apkārtnē savā laikā pastāvēja 12 muižu centri — Batņos, Idzepolē, Kaunatā, Podļesjē, Letnijā Kūtā u.c. Vaišļu māju tuvumā aug tik tiešām milzīga liepa, tās apkārtmērs ir 6,25 m. Kaunatas centrā ir piemiņas akmens Mūžos tautas sirdīs — kaunatiešiem, kuri krituši II Pasaules kara frontēs un piemiņas zīme 1941. un 1949. gada komunistisko represiju upuriem.
Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca
Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta centrā Kaunatā. Dievnams ir vietējas nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis.
Kaunatas pirmā katoļu koka baznīca par muižkunga Soltāna līdzekļiem tika uzcelta 1702. gadā. Kad šī koka baznīca nodega, par muižnieces Zuzannas Druvas līdzekļiem tika uzcelta pašreizējā Kaunatas baznīca. 1850. gada 10. septembrī šo dievnamu iesvētīja, veltot Vissvētākās Jaunavas Marijas godam. Draudzē strādājis prāvests Jezups Macuļevičs, kurš sarakstījis "Pavuicišona un vysaidi sposobi dēļ zemnīku latvīšu", kas bija pirmā galda grāmata praktiskos jautājumos latgaliešiem.
Kaunatas baznīca ir klasicisma stila mūra viennavas krustveida celtne ar diviem torņiem, cinkotā skārda jumtu, un flīžu grīdu. Tā ir 20 metrus gara un 10 metrus plata. Baznīcas dārza teritorijā atrodas plebānija. Ap baznīcas dārzu ir mūra žogs. Baznīca ir īpaša ar galvenajā altārī esošo svētbildi "Svēto Elizabeti apmeklē Marija". Baznīcas kreisajā altārī ir Svētā Elija glezna, bet labajā altārī redzama Svētā Jura glezna. Dievnamā atrodas arī 19. gadsimta ērģeles un kokgriezums ar Dievmātes statuju.
Vecslobodas pilskalns
Pilskalns ( 222,8 m v.j.l.,) pieskaitāms pie vērienīgākajām sava laika aizsargbūvēm Latvijā un bijis apdzīvots jau mūsu ēras 1. gadu tūkstoša otrajā pusē.
Pie Vecslobodas ciema, apm., 2 km no Kaunatas katoļu baznīcas, starp Stoļerovas un Rogaižas ceļu slejas varenais Vecslobodas pilskalns, kas paceļas ap 40 m virs tuvākās apkārtnes. Pilskalnu 10. gs apdzīvoja latgaļu ciltis. Līdz mūsdienām saglabājies pilskalna aizsargvalnis un grāvis. No pilskalna paveras plašs un ainavisks skats. Pilskalns ierīkots apkārtnē valdošajā augstienē, kas paceļas 40 m virs apkārtnes un 222 m v.j.l.
Teika vēsta, ka kādreiz te bijusi pils un baznīca ar lieliem torņiem un maktīgiem zvaniem. Bet tad tā mazudusi kā zemē iekritusi. Ja asptājoties kalna vidū, pieliecoties pie zemes, varot saklausīt, kā dobi zvani skan.
Lielais Liepukalns
Lielais Liepu kalns (289,3 m.v.j.l.) ir Latgales augstākā un Latvijā trešā augstākā virsotne un tajā ir uzbūvēts augstākais koka skatu tornis Latvijā (34m), no kura paveras iespaidīgs skats uz apkārtējo ainavu, Rāznas un citiem ezeriem.
.
.
Vēsturiskas personības
Ar Kaunatu saistās divu izcilu jezuītu ordeņa misionāru — Mihaēla Rota (1721—1785) un latgaliešu laicīgās rakstniecības aizsācēja, grāmatas Pavuiceišona un vysaidi sposobi deļ zemnīku latvīšu autora Jezupa Macileviča (1805 — 1872) vārdi. Abi kādu laiku darbojušies Kaunatā, Mihaēls Rots, ko dēvē arī par Dagdas apustuli, sekmējis tautas izglītošanu, mācījis, ārstējis, sniedzis palīdzību Latgales zemniekiem. Viņa spalvai pieder pirmais latgaliski rakstītais laicīgās dzejas darbs.
Kaunatā dzimis rakstnieks, skolotājs, žurnāla Latgolas Škola redaktors Meikuls Apeļs (1901-1942), koktēlnieks Vitolds Vaišļa (1918-1993), dzejnieks, žurnāla Karogs ilggadējais redaktors Andris Vējāns, īstā vārdā Donats Kalnačs, (1927 – 2005), pedagogs, dzejnieks Konstantīns Mednis (1924 – 2005), profesors, filozofijas doktors, grāmatas Latgales latviešu likteņi Sibīrijā autors Jāzeps Brolišs (dz. 1928), Emīlija Gudriniece (dz. 1929.g) – ZA akadēmiķe, ķīmijas zinātņu doktore, par furacilīna sintēzi un ieviešanu ražošanā LPSR valsts prēmijas (1957.g) un G. Vanaga prēmijas (1972.g) laureāte.