Kaunatas pagasts

Kaunatas pagasts atrodas Rēzeknes novada dienvidaustrumu daļā, 28 km no novada centra, 246 km no Rīgas. Robežojas ar Rēzeknes novada Čornajas, Mākoņkalna, Stoļerovas pagastu, Krāslavas novada Ezernieku pagastu un Ludzas novada Rundēnu un Pildas pagastu. Kaunatas pagasta teritoriju šķērso valsts nozīmes autoceļš Rēzekne — Ezernieki — Dagda. Lielākās apdzīvotās vietas ir Kaunata, Dubuļi, Marguči, Matuļi, Rogs.

Kaunatas pagasts bagāts ar ezeriem un mežiem, gleznaini pakalni mijas ar ieplakām. Pagasta teritorijā ir 32 ezeri, lielākie no tiem ir Pārtovas, Idzepoles, Dzerkaļu, Kaunatas, Vaišļu, Dubuļu, Marguču ezeri, pagasta teritorijā ietilpst arī daļa Rāznas ezera akvatorija. No Rāznas ezera caur Kaunatas ezeru iztek Rēzeknes upe. Kaunata lepojas ar saviem pauguriem, kas pieder pie pašiem augstākajiem Latvijā — Lielo Liepukalnu (289,4 m virs j. l.) un Dzerkaļu kalnu. Latviešu pasaku meistars Kārlis Skalbe ir uzrakstījis brīnišķīgu teiku par Rāznas ezera izcelsmi: “Vecos labos laikos te dzīvoja Rāzna — svētmeita vai teiksmainā avotu laimiņa. Katru rītu tā gāja uz avotu ūdeni smelt. Kādu rītu, laimes brīdī gavilēdama, tā apgāzusi krūzi ar ūdeni šajā ielejā, un tā radās ezers, kas vēl šodien mirdz visiem par prieku.”

2002. gadā Kaunatas ciems nosvinēja savu 100 gadu jubileju, bet ciema tuvumā esošie pilskalni un vēlā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauki liecina, ka Kaunata jau senos laikos bijusi novada centrs. Pēc leģendām, Kaunatas agrākais nosaukums bijis Kalnata (Kolnata), kas saistīts ar tās atrašanos kalnainā vietā.

Izveidojies un turpina attīstīties tūrisma pakalpojumu klāsts, sporta bāzes, atpūtas un radošās darbības vietas Rāznas ezera krastos un pagasta teritorijā kopumā. Pāri Latvijas robežām jau ir pazīstami Evalda Vasilevska podnieku darbnīca “Akminīšūs” (diemžēl pats meistars 2018. gadā aizgāja mūžībā), zemnieku saimniecība „Rudo kumeļu pauguri”, sporta bāze „Jaunais Dinamietis”, atpūtas bāzes “Selena L”, “Rāznas stāvkrasti”, “Pie Rāznas”, “Albatross”, atpūtas vieta “Līdaciņas”, kur var aplūkot elektrisko ģitāru tapšanas procesu un arī vēsturisko ģitāru kolekciju.

Ievērojamākie dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi: Vecslabadas pilskalns, viens no dižākajiem sava laika pilskalniem, paceļas 220,1 m virs jūras līmeņa. Bijis apdzīvots jau m.ē. 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Lielais Mukonu akmens, atrodas Kaunatas pagasta Mukonu sādžā. To dēvē par Kazuļa akmeni. Tā apkārtmērs pie pamatnes ir 20,88 m, maksimālais augstums 5 m, platums akmens virsotnē 2,88 m, garums 5,17 m. Kaunatas Romas katoļu baznīca, uzbūvēta 1850. gadā, 1702. gadā nodegušās vecās koka baznīcas vietā. Baznīcā apskatāma svētbilde Marija apmeklē svēto Elizabeti. Senkapi – Batņos un Šļakotos. Kaunatas pagasta apkārtnē savā laikā pastāvēja 12 muižu centri — Batņos, Idzepolē, Kaunatā, Podļesjē, Letnijā Kūtā u.c. Vaišļu māju tuvumā aug tik tiešām milzīga liepa, tās apkārtmērs ir 6,25 m. Kaunatas centrā ir piemiņas akmens Mūžos tautas sirdīs — kaunatiešiem, kuri krituši II Pasaules kara frontēs un piemiņas zīme 1941. un 1949. gada komunistisko represiju upuriem.

Vēsturiskas personības

Ar Kaunatu saistās divu izcilu jezuītu ordeņa misionāru — Mihaēla Rota (1721—1785) un latgaliešu laicīgās rakstniecības aizsācēja, grāmatas Pavuiceišona un vysaidi sposobi deļ zemnīku latvīšu autora Jezupa Macileviča (1805 — 1872) vārdi. Abi kādu laiku darbojušies Kaunatā, Mihaēls Rots, ko dēvē arī par Dagdas apustuli, sekmējis tautas izglītošanu, mācījis, ārstējis, sniedzis palīdzību Latgales zemniekiem. Viņa spalvai pieder pirmais latgaliski rakstītais laicīgās dzejas darbs.

Kaunatā dzimis rakstnieks, skolotājs, žurnāla Latgolas Škola redaktors Meikuls Apeļs (1901-1942), koktēlnieks Vitolds Vaišļa (1918-1993), dzejnieks, žurnāla Karogs ilggadējais redaktors Andris Vējāns, īstā vārdā Donats Kalnačs, (1927 – 2005), pedagogs, dzejnieks Konstantīns Mednis (1924 – 2005), profesors, filozofijas doktors, grāmatas Latgales latviešu likteņi Sibīrijā autors Jāzeps Brolišs (dz. 1928), Emīlija Gudriniece (dz. 1929.g) – ZA akadēmiķe, ķīmijas zinātņu doktore, par furacilīna sintēzi un ieviešanu ražošanā LPSR valsts prēmijas (1957.g) un G. Vanaga prēmijas (1972.g) laureāte.

Uzņēmējdarbība

Pagastā reģistrētas lielākās un mazākās zemnieku saimniecības, kuru galvenā nodarbošanās ir graudkopība, dārzkopība un bioloģiskā saimniecība. 18 reģistrētie pagastā komersanti nodarbināti ar kokapstrādi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu. 1993. gadā uz Kaunatas krejotavas bāzes nodibināta piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Kaunata”, kas nodarbojas ar piena iepirkumu un pirmapstrādi, piens tiek iepirkts 16 pagastos.

Izveidojies un turpina attīstīties tūrisma pakalpojumu klāsts, sporta bāzes, atpūtas un radošās darbības vietas Rāznas ezera krastos un pagasta teritorijā kopumā.

Tradicionalūs zineibu tureitoju bīdreiba „Pūdnīku skola”, piedāvā iepazīt māla ceļu no zemes ieža līdz poda apdedzināšanai, sarunas par māla kā materiāla izmantošanu senatnē un mūsdienās, pamatzināšanas par lietišķo mākslu Latgalē senatnē un mūsdienās, praktiskās nodarbības ar Latgales mālu individuāli un grupās, piedalīšanos Latgales, bedres tipa, atklātas uguns keramikas cepļa izņemšana.

Piemājas saimniecība „Rudo kumeļu pauguri”. Lauku tūrisms, vizināšanās ar zirgiem jāšus un pajūgos, dažādas ekskursijas, piena produktu degustācija

Medus Foļvarka jeb Bišu muiža. Ekskursija bišu muižā, iepazīšanās ar bišu saimes dzīvi, dravnieka un vaska sveču izgatavošanas darbnīcas, pankūku ar medu degustācija. 

Individuālais komersants "Jukonm". Zivju ēdāju un apmierinātu klientu ir daudz, īpaši tūrisma sezonas laikā, kad atpūtniekiem pie Rāznas ezera gribas nobaudīt vietējo delikatesi - tieši “Latgales jūrā” izaugušas zivis.

Aktīvās atpūtas parks "Čīkurs". Aktīvās atpūtas parks Čīkurs - disku golfa laukums, loku taga laukums, atpūtas vieta. Aktivitātes pieejamas uz vietas, Kaunatā sporta stadionā, izbraukumos. "Čīkurs" ir aktīvi, atbalsta sportu un veicina aktīvu dzīvesveidu jauniešu vidū, bieži sadarbojoties ar jauniešu centriem un iesaistoties pasākumos Rēzeknes novadā.

Medus Foļvarka "Upeslāči". Noslēpumaina pasaule ir tām mūsu medus bitēm. Īpaši, ja apzinām tās saimi kā vienotu veselumu, kurā katrs atsevišķi pastāvēt nemaz nevar. Darbīgās bites jaucas, gluži kā tādi neironi, kā cilvēki, savstarpēji mācās un koordinējas, mērķtiecīgi gatavojas un atnākot labvēlīgiem apstākļiem, izlido uz rezultātu ar visu potenciālu. Nogādā mājās nektārus, fermentē tos par mums pazīstamo medu. Viņām medus ir tīras enerģijas depozīts, ko, pie vajadzības, var pārvērst siltumā.

Lauksaimnieks Ilgvars Leiņa. Ilgvars Leiņa pabeidzis Rīgas Tehnisko universitāti un atgriezies dzimtajā Kaunatas pagastā, lai audzētu Šarolē šķirnes liellopus, kā arī nodarbotos ar graudkopību. Pašlaik tiek apsaimniekoti 260 ha lauksaimniecības zemes, no kuriem 100 ha ir graudaugu sējumi, savukārt pārējās ir ganības un zālāju pļavas. Šobrīd ganāmpulkā ir 130 liellopi, tostarp 70 govis.

Kaunatas pagastā aktīvi darbojas vairākas biedrības: biedrība „Rāzna Plus”, jauniešu biedrība „Lead 4 Real”, biedrība „Ezerrieksts – 2012”, lauku ģimeņu biedrība “Ābele”, biedrība “Rāznas nacionālā biedrība”, mednieku biedrība “Līpukolns”, izglītības, kultūras un sporta biedrība “Aktīvu cilvēku centrs”.