Viļānu pilsēta

Viļānu apvienības pārvalde

Viļānu pilsēta Kontaktinformācija Aktualitātes Kalendārs Uzņēmējdarbība Apskates objekti un vēsturiskas personas Izglītības iestādes SIA “Viļānu Namsaimnieks” Vienotais klientu apaklpošanas centrs Budžets un citi normatīvie dokumenti

490 ha

Pagasta kopējā platība

2882

Iedzīvotāju skaits (uz 01.01.2022)

Viļānu vēsture

Viļānu dibināšanas gads nav īsti zināms. Pirmo reizi Viļāni minēti 1495. gadā nomas līgumā ar nosaukumu Wielona, ko ar savu parakstu un zīmogu apstiprināja Livonijas ordeņa mestrs V. fon Plettenbergs, slēdzot līgumu par lēņa tiesībām ar feodāli J. de Loe.

1507. gadā muiža, kas bija viena no lielākajām Latgalē, pārgāja de Overlaku dzimtas īpašumā, kuri novadā saimniekoja līdz 1603. gadam, kad Polijas karalis Sigismunds III J. de Overlaku kā neuzticamu no Viļāniem padzina. Viļānu muiža tika nodota T. Dombrovam, kas to savukārt nodeva Bergu senās dinastijas pārstāvim L. de Offenbergam. Šās dinastijas valdījumā Viļāni palika līdz 1731. gadam, kad muižu pārņēma Latgalē ietekmīgi muižnieku dzimtas pārstāvji – brāļi I. un J. Riki.

1752. gadā Viļānu muižu ieguva Miķelis Riks, kas bija arī Inflantijas vietvaldis un vaivads. Viņš ir pirmais muižnieks, kura darbība jūtami iespaidoja novada attīstību, jo M. Rika vadībā Viļānos tika uzcelts klosteris un Sv. Ercenģeļa Miķeļa baznīca no ķieģeļiem baroka stilā.

Atrašanās pie tirdzniecības ceļa Rīga – Rēzekne veicināja Viļānu attīstību. Tas pamudināja Viļānu īpašnieku F. Riku rūpēties, lai Viļāniem tiktu piešķirtas miesta tiesības, kam stipri pretojās mūki, baidīdamies no ebreju nometināšanās miestā.

1830. gadā Katrīna Riks un Marija, Gustava Manteifeļa māte (dzim. Riks ), īpašumu pārdeva Gustava tēvocim Kārlim Manteifelim. Deviņus gadus vēlāk Viļānu muižu nopirka Vikentijs Janovskis. Jau 19.gs. 50. gadu sākumā blakus muižas namam Maltas upes krastā Janovskis uzcēla lepnu trīsstāvu linu vērpšanas fabrikas korpusu. Krievijas impērijā pavisam bija trīs šādas fabrikas, divas no tām atradās Maskavā, trešā – Janovsku muižā. Viļānos atradās arī viena no lielākajām Krievijas ādas fabrikām. Viss izstrādātais materiāls tika piegādāts armijas intendantūrai. Muižā bija arī daudzas citas vietējās nozīmes ražotnes, piemēram, divi kaļķu cepļi, ķieģeļu fabrika, ūdens dzirnavas, alus brūži.

1862. gadā Viļāniem tika piešķirtas miesta tiesības.

1914. - 1918. gads - Viļānu attīstību apturēja Pirmais pasaules karš. Tikai pēc Latvijas valsts nodibināšanas Viļāni sāka atdzīvoties.

1924. gadā Viļānos ieradās Mariāņu kongregācijas mūki – priesteri: Benedikts Skrinda un Broņislavs Valpītrs. Viņi te ievadīja Mariāņu kongregācijas darbību Viļānu draudzē un visā Latvijā.

1928. gada 25. februārī Viļāniem piešķīra pilsētas tiesības, tai jau piederēja 163 ha zemes un uz tās atradās 65 tirdzniecības uzņēmumi.

1932. gadā pilsētā tika uzbūvēts elektrības sadales tīkls, 1936. gadā – lopkautuve.

Otrā pasaules kara laikā nacisti iznīcināja apmēram pusi Viļānu pilsētas iedzīvotāju. Tika izpostīta arī pati pilsēta. 1944. gada 28. jūlijā pilsētā ienāca padomju karaspēks.

1919. gadā, kā arī no 1947. – 1949. gadam Viļāni bija apriņķa centrs, no 1949. – 1962. gadam rajona centrs.

1949. gadā Viļānos pirmoreiz to pastāvēšanas vēsturē tika atvērta vidusskola.

1950. gadā sāka darboties Viļānu HES uz Maltas upes. 1951. gadā tika atjaunota sakaru kantora ēka, darbu uzsāka viesnīca un tējnīca.

1952. gadā Viļānos tika uzcelta jauna četrstāvu vidusskolas ēka Rēzeknes ielā.

1953. gadā viļānieši saņēma jaunu rajona kultūras namu.

1955. gadā tika atklāts stadions „Vārpa”.

1959. gadā darbu uzsāka Viļānu universālveikals ar sešām nodaļām, lielākais un modernākais veikals Viļānu rajonā.

1961. gadā tika nodibināta Viļānu Bērnu mūzikas skola.

Viļānieši ar savu klātbūtni svarīgos vēstures brīžos ir stiprinājuši tautas pārliecību un ticību cīņā par brīvās Latvijas atjaunošanu.

1989. gada 23. augustā LTF rīkotajā akcijā „Baltijas ceļš” piedalījās arī Viļānu pilsētas iedzīvotāji.

1991. gada janvāra traģiskajās dienās viļānieši bija Zaķusalas un TV torņa aizstāvju rindās.

1994. gadā tika atjaunota Viļānu HES darbība, kas ir pirmā privātā HES Baltijā.

1995. gadā Viļānos pie dzelzceļa stacijas tika atklāta piemiņas plāksne totalitāro režīmu genocīda upuriem.

1999. gada 11. novembrī iesvētīja piemiņas plāksni Viļānu atbrīvotājiem no sarkanarmiešiem 1920. gada 11. janvārī un piemiņas krustu nacionālajiem cīnītājiem.

Viļānu tirgus

Viļānu īpašā tradīcija ir Viļānu tirgus. Katra mēneša otrajā svētdienā, plkst. 7.00 – 14.00 Viļānos notiek tradicionālais ikmēneša amatnieku un mājražotāju tirgus. Ielu tirdzniecībai atvēlētas teritorijas pilsētas ielās un stadionā. Atsevišķu preču grupu tirgotājiem tiek atvēlētas noteiktas ielas. Pārtika – Raiņa iela; Amatnieki – Ziedu iela; Rūpniecība – Centrālā iela; Stādi, dzīvnieki – Raiņa iela gar stadionu; Lietotas preces, detaļas – Stadions.

Viļānu tirgus ir viena no Viļānu atpazīstamības zīmēm. Pirkt un pārdot gribētājus katra mēneša otrajā svētdienā tas pulcina jau kopš 1993. gada 1. maija. Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ tirgus nenotika, bet nu tas ir atsācis savu darbību.

Veselības un sociālās aprūpes centrs "Viļāni"

Viļānu slimnīcas vēsturiski bijusi Rēzeknes rajona centrālā slimnīca. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas pārveidota par SIA "Viļānu slimnīca". Tās ilggadējais vadītājs bija ārsts Juris Vidiņš. 2022. gada 21. aprīlī Rēzeknes novada dome pieņēma lēmumu par SIA “Viļānu slimnīca” pārveidi par pašvaldības iestādi “Veselības un sociālās aprūpes centrs “Viļāni””. Iestāde “Veselības un sociālās aprūpes centrs “Viļāni”” ir Rēzeknes novada domes pārraudzībā esoša pašvaldības iestāde. Iestāde izveidota ar 2022. gada 1.augustu un darbību uzsākusi ar 2022.gada 5.augustu.

“Veselības un sociālās aprūpes centra “Viļāni”” mērķis ir sniegt personām sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kas vērsti uz ti personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ.

Veselības un sociālās aprūpes centrā “Viļāni” pieejamas ārsta konsultācijas, procedūru kabinets, rentgens, ultrasonoskopijas kabinets, elektrokardiogrāfija, īslaicīga diennakts aprūpe, ginekologa kabinets. Klientiem ir pieejami fizeoterapeita pakalpojumi, ķirurga-traumatologa privātprakse, kā arī darbojas sociālās aprūpes nodaļa, hronisko pacientu aprūpei.

Nolikums un pakalpojumu cenrādis