Gaigalavas pagasts

Lielākais pagasts Rēzeknes novadā.

Gaigalavas pagastā ir viens no mazākajiem apdzīvojuma blīvumiem (4,3 cilv./km2) Rēzeknes novadā. Gaigalavas pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā. Tas robežojas ar Dricānu, Nagļu, Nautrēnu, Rikavas un Stružānu pagastu, Balvu novada Bērzpils un Krišjāņu pagastu un Madonas novada Ošupes pagastu. Pagasts ir bagāts ar purviem un ezeriem — te atrodas daļa Latvijas dižākā ezera Lubāna (524 ha), Lielā Kūriņa ezers (66 ha), Svētiņa ezers (19 ha), Mazā Kūriņa ezers (17 ha). Purvi: daļa Salas un Žogotu — Škūškovas purva, Sauleskalna purvs, upes — Iča un Rēzekne. Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļš Rēzekne — Gulbene, 2. šķiras autoceļi Dziļāri — Vecstrūžāni — Rogovka, Gaigalava — Kvāpāni — Degumnieki un Gaigalava — Viļāni.

1925. gadā Bikavas pagastu pārdēvēja par Gaigalavas pagastu. 1935. gadā Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagasta platība bija 126,35 km² un tajā dzīvoja 3683 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Gaigalavas, Garanču, Nagļu un Stružānu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Gaigalavas ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947-1949) un Viļānu (1949-1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. Gaigalavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Stružānu ciemu, 1962. gadā — Garanču ciema kolhoza «Gaigalava» teritoriju, 1973. gadā daļu teritorijas pievienoja Nagļu ciemam, 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja Stružānu ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gaigalavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.