Apskates objekti un vēsturiskas personas

Bērzgalē un apkārtnē

Micānu Kirkas kalns—pilskalns atrodas savrupā, ieapaļā ap 20 m augstā kalnā. Kirkas kalnā 1792.g. tika uzcelta luterāņu baznīca, kura 1912. gadā nodega. Pilskalna izlīdzinātā plakuma caurmērs ap 35 – 40 m. Pilskalns bijis apdzīvots mūsu ēras I g.t.

Pagasta budžeta iestādes: pamatskola, pirmskolas izglītības iestāde, kultūras nams, bibliotēka, Antona Rupaiņa muzejs, feldšeru—vecmāšu punkts, komunālā saimniecība. Bērzgales pagastā dzimuši daudzi ievērojami Latgales kultūras un sabiedriskie darbinieki. Bijušajā pagastā, kas aptvēra Bērzgali, Lendžus, Mežvidus, daļēji arī Ilzeskalnu un Vērēmus, dzimuši: Antons Rupainis, Rozālija Tabine- Naaizmērstule, Vladislavs Bojārs, Aleksandrs Pekšs, Staņislavs Kambala, Jezups Uļjans, Alberts Uļjāns, Pīters Kotāns, Tomass Selickis, Vincents Mickāns, Jānis Opincāns u.c.

Bērzgales pussaliņā Micānu ezera krastā ir uzcelta brīvdabas estrāde, ierīkots volejbola laukums. Te tiek uzņemti ciemiņi, rīkoti kultūras un atpūtas pasākumi, vasaras nometnes. Pussaliņā nereti atpūšas tūristi un dabas mīļotāji. Brīvdabas estrādē tiek rīkoti tradicionāli pasākumi — Līgo un Pilngadības svētki, Annas diena, Sporta svētki, zaļumballes. Augusta otrajā sestdienā Bērzgalē pulcējas ļaudis no tuvām un tālām Latvijas vietām, jo šajā laikā notiek kapusvētki.

Labiekārtoti tiek arī pludmale pie Meirānu ezera un muižas parka dīķa teritorija.

Tūristi atpūtai var izmantot brīvdienu mājas “Meirānu krasts”, “Ezera sonāte” un  “Žubītes.

Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca

Bērzgales Sv. Annas Romas katoļu baznīca | Latgales tūrisma mājaslapaBērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca atrodas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta centrā Bērzgalē.

Bērzgales pirmā katoļu koka baznīca atradās vietā, kur tagad atrodas pašreizējā baznīca, bet nav zināms ne tās cēlājs, ne arī laiks. Pašreizējā baznīca celta 1770. gadā par baroneses Manteifeles līdzekļiem un veltīta Svētās Annas godam. Sākotnēji tā bija mazāka - līdz 1938. gadam, kad prāvesta Leona Garškas darbības laikā tā tikusi paplašināta, nojaucot presbitēriju,pagarinot un paplašinot celtni krustveidā uz abām pusēm. Pārbūves darbi tika pabeigti prāvesta Broņislava Kudika darbības laikā, iegūstot gandrīz uz pusi lielāku telpu.

Bērzgales baznīca ir renesanses baroka akmens mūra celtne, krusta plānojuma būve ar diviem torņiem, 24 metrus gara un 10 metrus plata viennavas telpa ar flīžu grīdu. Baznīcas solos var izvietoties 100 cilvēki. No baznīcas priekštelpas ved kāpnes uz balkonu, kur atrodas kora telpas un 32 taustiņu ērģeles, kuras tika izgatavotas Viļņā 1891. gadā. Apkārt baznīcai ir koka žogs. Baznīca veidota pēc Aglonas bazilikas parauga.

Dievnamam ir trīs altāri. Centrālajā altārī, kas rotāts kokgriezumiem baroka stilā un veltīts Svētās Annas godam, redzama Svētās Annas glezna, bet virs tās Svētā Pētera glezna. Kreisais ir Jaunavas Marijas altāris, bet labais — Kunga Kristus altāris.

Bērzgales muiža

Bērzgales muiža - Rēzeknes Novads Muižas kungu māja ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. 

Dokumentos Bērzgale ar nosaukumu "Bēržgaļs" minēts ar 1468. gadu, kā Rosittenes pils filiāle Bērzgalē, kas tika dēvēta par Kirku. No 1546. līdz 1830. gadam muiža bija Manteifeļu dzimtas īpašums. 1832. gadā muižas pils tika nojaukta. Muižas īpašumi laulību rezultātā pārgāja Antonija Veitko valdījumā, kurš nojauktās pils vietā 1878. gadā uzcēla muižas jauno ēku, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Muižas ēku muižnieks Antonijs Veitko (1821. – 1893.) cēla muižu no dedzinātiem ķieģeļiem. Ēka bija Latgalei neraksturīga “vasarnīcas tipa” vienstāvu L–veida mūra celtne ar smagnēju mansardu, ko vainagoja atika. Celtnes galveno fasādi greznoja bagātīga treljāža. 1924. – 1938. muižas ēka pārbūvēta skolas vajadzībām. Ēkā kopš 20. gs. 20. gadu sākuma līdz 1993. gadam darbojas skola. Līdz 2013. gadam ēkā izvietota Latgales Amatniecības meistaru skolas dienesta viesnīca. Kopš 2013. gada ēka tukša.

Click to listen highlighted text!